Prezidents: Lielās talkas kustība ir izaudzinājusi jaunu cilvēku paaudzi ar rūpēm par vidi

Valsts prezidents norādīja, ka šogad Lielās talkas moto ir sevišķi interesants un nozīmīgs. "Katrs atsevišķi, bet visi kopā!" Tas atspoguļo mūslaiku realitāti, bet uzsver arī to, ka pandēmijas dēļ mēs nevaram nevirzīties uz priekšu ar ilgtspējības jautājumiem. Tas mums ir jādara paralēli. Tieši otrādi – pandēmija ir izgaismojusi mūsu sabiedrības vājās vietas, un viena no tām ir tas, ka mūsu ilgtspējības politika un mūsu ilgtspējīga domāšana sabiedrībā nav tik attīstīta, kādai tai būtu jābūt, ja mēs domājam par labu Latvijas nākotni," viņš pauda.

Prezidents atgādināja, ka pērn talciniekiem sanāca tikties Pasaules talkā katram savā Latvijas malā. Prezidents toreiz apmeklējis Valdemārpili un palīdzējis iestādīt pasaulē pirmo Laimes koku parku. Šodien es vēlos jūs sveikt ar to, ka gada sākumā mēs visi esam saņēmuši lielisku ziņu – Lielā talka saņēmusi pasaules balvu par pasaulē augstāko talkotāju aktivitāti 2020. gadā (Pasaules talkā)! Apsveicu jūs," pauda lepnumu Levits.

Viņš arī akcentēja, ka attiecīgais laiks arī izgaismo to, ka bez veselības nav iespējama pilnvērtīga katra indivīda, bet arī visas cilvēces dzīve kopumā. "Pasaulē dzīvo astoņi miljardi cilvēku, un šī pandēmija skar praktiski visus vienā vai otrā veidā. Vienlaikus šis laiks ļauj mums daudz labāk novērtēt cilvēcisku, tiešu kontaktu. Lai cik labi nedarbotos elektroniskā komunikācija, tas salīdzinājumā ar tiešu komunikāciju nav tas pats. Es domāju, ka mēs visi būsim ļoti priecīgi, kad varēsim atkal komunicēt cits ar citu tieši," viņš atzīst.

Vienlaikus Levits atgādina sabiedrību vienojošos faktorus – balstīšanos uz nāciju, uz latviešu nāciju, kas ir šīs valsts uzturētāji, izveidotāji. Nācija ir apzināta tautas kopība, kas pati nosaka savu dzīvi un veido savu valsti. Tā ir mūsdienu pieeja nācijai, un mēs esam šāda nācija, un mums ir sava valsts, ko mūsu nācija arī veido. Nācijai ir vajadzīga kopības apziņa. Bez kopības apziņas nav nācijas. Savukārt nācijas kopības apziņu veido tās vēsture, kopīgi, kolektīvi piedzīvotais, tās tradīcijas, tās kultūra un valoda," viņš uzsvēra.

Valsts prezidents vērsa uzmanību arī uz to, ka nācijas apziņu veido arī tas, ko katrs dara šodien, kāda ir ikviena šodienas dienaskārtība, lai veidotu kopīgo nākotni. "Viss, ko mēs kā nācija darām, lai uzlabotu savu valsti, lai pilnveidotu mūsu sabiedrību, ir arī pienesums nācijas kopības apziņai. Līdz ar to mēs stiprinām savu nāciju, savu valsti," viņš atzīmēja.

Levits papildināja, ka arī rūpes par savām tradīcijām, savu kultūru un savu valodu, arī savu vidi, ir ļoti svarīgi, jo palīdz mums saglabāt un stiprināt nācijas kopības apziņu. "Šeit jau mēs nonākam pavisam tuvu Satversmei un valstij, jo valsts balstās uz nāciju. Jo stiprāka nācija, jo labāka, pilnvērtīgāka, kvalitatīvāka valsts. Savukārt šī pilsoniskā kustība – Lielā Talka – ir ļoti svarīgs un būtisks pienesums mūsu nācijas kopības apziņai. Paldies jums par to," tā Valsts prezidents.

Viņš atgādināja, ka to var aprakstīt arī citu piemēru, piemēram, 2023. gada Dziesmu svētku noslēguma koncerta koncepcijā likto ļoti simbolisko nosaukumu "Mūžīgais dzinējs". "Dziesmu svētku kustība, kurai 2023. gadā apritēs 150 gadu, tiešām ir kā mūsu nācijas mūžīgais dzinējs," viņš pauda.

Tikpat svarīga kā šī kultūras kustība ir arī Lielās talkas kustība, kas rūpējas par to vidi, norādīja Levits. "Protams, mēs domājam lielās kategorijās par visu Latvijas valsti, Eiropu, pasauli, bet fiziski mēs vienmēr atrodamies kādā noteiktā vietā. Par to arī mums ir jārūpējas, lai šī vide būtu laba, skaista, tīra, cilvēkam draudzīga. Tas arī ir viens no Lielās talkas uzdevumiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš atgādināja, ka Lielā talka pastāv jau kādu laiku un ir izaudzinājusi veselu jaunu cilvēku paaudzi, kuri jau no mazotnes, no pusaudžu laikiem ir iemācījušies rūpēties par savu vidi. "Tu kā cilvēks, ejot pa pasauli, redzi, kur kaut kas nav kārtībā, un tieši šis skats ir tas, ko veido šī Lielās talkas kustība. Mēs ejam pa Latviju, skatāmies un redzam, ka Latvija principā ir sakārtota, tīra salīdzinājumā ar daudzām citām valstīm. Daudzi no jūsu kustības ir bijuši citās valstīs, un tur uzreiz mums, latviešiem, krīt acīs tas, kas mums vidē īsti nepatīk," viņš sacīja, pateicoties pasākuma koordinatoriem no visas Latvijas.

Levits atzina, ka tagad papildu satraukumu rada jaunā Administratīvi teritoriālā reforma, taču norādīja, ka attiecīgās reformas kontekstā ir konsekventi iestājies par to, lai arī pagastiem, mazpilsētām būtu savas vēlētas pārstāvniecības, jo tas pilsonim veicina demokrātijas tuvumu. "Pilsonis dzīvo savā fiziskajā vidē, un viņam ir vajadzīgs rūpēties par to, būt atbildīgam par to. Tādēļ arī šīs pārstāvniecības būtu svarīgas, jo tās darītu visu iedzīvotāju uzdevumā un sadarbībā ar iedzīvotājiem," tā Levits.

Rezumējumā viņš teica, ka Lielā talka rūpējas par tīru gaisu un ūdeni, kā arī tīriem, spēcīgiem mežiem. Ja tas viss ir, par to īpaši nedomā, lai gan tie ir ikviena fiziskās eksistences pamatā. "Tieši Lielā Talka ir tā, kas pievērš uzmanību šai fiziskajai cilvēka videi. Mēs nevaram dzīvot tikai internetā. Tas nav veselīgi. Cilvēks pēc būtības dzīvo tiešā komunikācijā ar saviem apkārtējiem cilvēkiem, ar savu vidi, kurā viņš atrodas," viņš sacīja.

Prezidents arī pauda uzskatu, ka Lielā talka un visa pilsoniskā kustība, kas rūpējas par vidi un tās nepiesārņošanu, veicina arī preventīvo domāšanu. "Mūsu dzīvesveids ir tāds, kas ir saderīgs ar vidi un dabu. Tas jau prasa lielāku un dziļāku cilvēku rīcības maiņu, jo mūsu ikdienas dzīve un rīcība nav pietiekoši draudzīga videi," viņš vērsa uzmanību, piebilstot, ka runājis arī ar lauksaimniekiem par bioloģiskās lauksaimniecības priekšrocībām un to, ka tā ir ilgtspējīga, kas ir labais piemērs.

Tāpat Levits atgādināja, ka Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi Zaļo kursu, un Latvija ir pirmā tā atbalstītāja. "Mums ir šis vides un zaļuma gēns, ja to tā var teikt. Mēs to atbalstām gan ES līmenī, gan Latvijas līmenī. Mums gan ir ne tikai jāatbalsta, bet arī daudz rūpīgāk jāanalizē, ko tas atsevišķos gadījumos var nozīmēt. Arī jūs, Lielās Talkas koordinatori, varat iesaistīties šajā lielajā diskusijā par to, kādai ir jābūt zaļai Latvijai, ko tas konkrēti nozīmē ikvienam pagastam, pilsētai," aicināja Levits.

Atklājot Lielās talkas mēnesi, ar tiešsaistes lekcijām Lielās talkas koordinatorus un citus interesantus uzrunāja iedvesmas trenere Elaine Brazila-Bērziņa, kas akcentēja, ka mūsu valsts iedzīvotājiem ir iekodēta mīlestība un cieņa pret dabu, ko apliecina arī iedzīvotāju iesaistīšanās Lielās talkas aktivitātēs. Savukārt vides eksperts, Pasaules Dabas fonda valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs vērsa uzmanību uz to, ka mūsu pilsoņu pienākumus ir rūpēties par dabu, jo tikai mēs to varam izglābt un saglabāt nākamajām paaudzēm.

Šogad Lielā talka norisināsies jau 14. gadu pēc kārtas, tās moto ir "Par zaļu Latviju – katrs atsevišķi, bet visi kopā", tā akcentējot un pievēršot uzmanību tam, cik svarīgi ir veicināt sabiedrības iesaisti dabas sakopšanas un atveseļošanas jautājumos, vienlaicīgi rūpējoties par savu veselību un drošību.