Vai Latvija atjauno pierobežas purvus, lai aizsargātos no Putina armijas?

Izdevuma "Politico" plašajā publikācijā, kas veltīta Eiropas purviem, vēstīts – NATO flanga austrumu pierobežā slapjās teritorijas vēsturiski ir sevišķi bagātīgā skaitā. Tiesa gan, šobrīd liela daļa no tām ir degradētie kūdras purvi. Tos varētu atjaunot, kas būtu arī saskaņā ar Eiropas Savienības klimata mērķiem – mazināt siltumnīcas gāzu emisijas degradētajos kūdras purvos. Jau šobrīd purvu atjaunošanai ir pieejams Eiropas fondu finansējums.

"Politico" žurnālisti aplēsuši, ka apmēram puse Eiropas Savienības dabisko kūdrāju patlaban izsūknēti, iegūstot lauksaimniecībā izmantojamās zemes, un degradētie purvi pastiprināti izdala siltumnīcas gāzes. Tos atjaunojot, kūdrāji atkal varētu kļūt par oglekļa dioksīda uzkrājējiem, mazinot klimata pārmaiņas, bet arī kalpojot par mājvietu dzīvnieku un augu sugām, un mazinot savvaļas ugunsgrēkus, turklāt tie apgrūtinātu arī militārās tehnikas pārvietošanos.

Piemēram, Igaunija ir viena no pasaules valstīm ar vislielāko kūdrāju platību – apmēram 22%. Valstī jau šobrīd norit purvu atjaunošana, tiecoties sasniegt ES klimata mērķus, taču šogad, 2025. gada, augustā Igaunijas valdības līmenī, kā vēsta "Politico" aizsākusies diskusija – vai purvi valstij jāatjauno kā daļa no aizsardzības stratēģijas. Valdības līmenī šādas diskusijas norit arī Polijā, kurai austrumu robeža ar Baltkrieviju, bet Somijā tiekot apspriests purvu atjaunošanas pilotprojekts pie austrumu robežas ar Krieviju.

Vai Latvijas purvi būs "vairogs"?

Aizsardzības ministrijā, portālam "tv3.lv" vaicājot, vai un kā Latvijas pierobežā izvietotie purvi var kalpot valsts aizsardzības mērķiem, skaidro – purvi ir dabiskie šķēršļi. Tie ne tikai sekmē aizsardzības operācijas, bet arī ļauj ietaupīt materiāltehniskos un personāla resursus. Šo iemeslu dēļ aizsardzības nozare atbalsta dabisku šķēršļu izveidi austrumu pierobežā.

"Īpaši svarīgi ir koncentrēties uz tiem purviem, kuru atjaunošana vistiešāk sekmētu Baltijas aizsardzības līnijas izbūvi," sacīts Aizsardzības ministrijas atbildes e-pasta vēstulē tv3.lv. "Par prioritāri atjaunojamiem purviem noteikti Rau, Vaivadu, Olutovas (Torkovas), Burkšu un Ladušu purvi."

Vienlaikus Aizsardzības ministrija jautājumos par purvu atjaunošanu Latvijā vairākkārt aicina vērsties pie Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Klimata un enerģētikas ministrijas, akcentējot, ka purvu atjaunošanai Latvijas pašvaldības varētu izmantot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas līdzekļus.

"Nacionālie bruņotie spēki, atbilstoši Vidzemes plānošanas reģiona lūgumam, izvērtējuši vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijas pasākumu plāna projektu un atbalsta 22 degradēto purvu revitalizāciju, kuri atbilst nacionālajām aizsardzības interesēm," teic ministrijā.

Atjaunot vai neatjaunot purvu – īpašnieka lēmums

Vidzemes plānošanas reģionā portālam "tv3.lv" klāsta – VARAM uzdevumā tas iesaistīts Taisnīgas pārkārtošanas fonda projekta īstenošanā Latvijā. Šis Eiropas Savienības fonds izveidots kā viens no galvenajiem finanšu instrumentiem klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai līdz 2050. gadam, un Latvijā par fonda līdzekļiem periodā no 2021. līdz 2027. gadam iecerēts atjaunot vēsturiskās kūdras purvu teritorijas. "Ja īpašnieks piekrīt, tad mēs projekta ietvaros izstrādājam revitalizācijas stratēģijas: ko labāk darīt, kādas aktivitātes nepieciešamas, lai samazinātu CO2 emisijas degradētajās teritorijās un uzlabotu šo teritoriju stāvokli," portālam "tv3.lv" paskaidro Maija Rieksta no Vidzemes plānošanas reģiona.

Scenāriji esot vairāki – pamestos kūdras purvus var apmežot, ieaudzēt lielogu dzērvenes vai krūmmellenes, veidot ūdenskrātuves, audzēt paludikultūras (piemēram, sfagnu sūnsa vai rasenes), vai arī atjaunot purvu dabisko stāvokli Viņa personīgi domā, ka vislielākā interese zemju īpašniekiem varētu būt apmežošana, jo tā ilgtermiņā nesīs ekonomisko labumu.

Vaicāta par Aizsardzības ministrijas iesaistīšanos projektā, Rieksta skaidro, ka sarunas sākušās vasaras ieskaņā un ka "’viņus interesē teritorijas, kas ir līdz 30 kilometriem no austrumu robežas". Ministrijas vēlme esot, lai purvu apsaimniekošanas pasākumu izstrādes gaitā tiktu ievērotas arī nacionālās aizsardzības intereses. "Viņi ieinteresēti, lai daudz vairāk dabīgo šķēršļu, ļoti mitras vietas. Jo vairāk dabīgo šķēršļu, jo mazāk tādi pašiem jāizbūvē," par Aizsardzības ministrijas pausto teic Rieksta.

Tomēr gala lēmējs vēsturiskā purva apsaimniekošanā ir teritorijas īpašnieks. Privātpersona, vai juridiska persona, vai pašvaldība – situācija no teritorijas uz teritoriju ir atšķirīga. Lielākajai vēsturiskajai kūdras atradnei Latvijā ir vairāk nekā desmit īpašnieku. Pieteikums grantam ir jāuzraksta purvu saimniekiem pašiem; plānošanas reģions drīkst tikai konsultēt un atbalstīt.

"Vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācija Latvijā nenozīmē, ka visus pierobežas purvus appludinās," bilst Rieksta. "Katrai teritorijai ir vides eksperta secinājums par to, kas konkrētajos apstākļos būtu labākais risinājums atjaunošanai. Appludināšana kā iespējamais risinājums tiek piedāvāts tikai dažās no tām," viņa rezumē.

Purva atjaunošana – tas ir mēnešu jautājums

Latvijas Universitātes pētniece, bioloģe Māra Pakalne, kura jau šobrīd strādā degradēto purvu atjaunošanas jomā, pārliecināta – pierobežā ir tādas teritorijas, kuras varētu atjaunot. "Vienu purvu pierobežā devāmies apsekot. Plānojam apsekot vēl vairākus," portālam "tv3.lv" atklāj Pakalne, piebilstot, ka ir sazinājusies ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, un šobrīd abu pušu starpā valda sapratne par ieceri pamestās atradnes atkal padarīt slapjas. Vietu, kurās purvs būtu atjaunojams, pierobežā neesot ārkārtīgi daudz.

Taujāta, cik tad plašu teritoriju purvi aizņem pie Baltkrievijas un Krievijas robežas, vai runa ir par tūkstošiem hektāru, pētniece portālam "tv3.lv" atbildēt nevar. Šādi aprēķini Latvijā, visticamāk, neesot veikti. Tomēr viņas rīcībā ir Daugavpils universitātes kartes, ar tām viņa septembrī arī viesojusies NATO Klimata pārmaiņu un drošības izcilības centrā Monreālā, Kanādā – tur prezentējusi ideju purvu atjaunošanu pierobežā un ka tas cieši saistīts arī ar aizsardzību. Prezentācija NATO pētniekiem patikusi, teic Pakalne.

Pētnieces vadībā kopš 2021. gada Latvijā tiek īstenots projekts "LifePeat Carbon". Sadarbībā ar kolēģiem no Vācijas, Dānijas un Somijas, piesaistot Eiropas Komisijas LIFE programmas līdzekļus Klimata pārmaiņu mazināšanas programmā, Latvijā pētnieki atjauno degradētos augstos purvus, samazinot siltumnīcas gāzu emisijas, – Cenas tīreli, Lielā Pelečāres purvu, Melnā ezera purvu, Sudas-Zviedru purvu Gaujas Nacionālajā parkā.

Excellent visit to Cena Mire peat restoration project near Riga, funded by @LIFEPeatCarbon. Adjacent to an active peat extraction site, this nature reserve is over 2,000ha, and is delivering great results for carbon & biodiversity through damming drains. #StPatricksDay2024
🇮🇪☘️🇱🇻 pic.twitter.com/TJrgEKppA6

— Pippa Hackett (@pippa_hackett) March 18, 2024

Cik ilgā laikā ir iespējams atjaunot purvu? Pētniece norāda – atkarīgs no tā, cik lielā mērā teritorija degradēta. "Ja vēl ir saglabājies purvs, ūdens līmeni var pacelt diezgan ātri. Nokalst virši, nokalst priedes, ieviešas sfagnu mitrumu mīlošās sugas. Tas ir mēnešu jautājums," par procesu saka Pakalne un atklāj, ka arī Somijā un Igaunijā kolēģi aktīvi domā, kā atjaunot purvus pierobežā, lai stiprinātu valstu aizsardzības spējas, – šobrīd tiekot meklēti projekta finansējuma avoti.

Kūdras asociācijai – kritisks viedoklis

Arī Latvijas Kūdras asociācijā portālam "tv3.lv" norāda, ka patlaban nav iespējams precīzi pateikt, cik lielu Latvijas teritoriju klāj purvi, un kādā stāvoklī ir padomju gados pamestie kūdrāji. Tos būtu nepieciešams apsekot dabā. "Mēs pieņemam, ka purvi klāj 10 līdz 15% Latvijas. No kopējās purvainās teritorijas – 4% norit aktīva kūdras ieguve, pieņemot, ka purvi klāj 10% teritorijas," norāda Krīgere.

Viņasprāt, ideja par purvu appludināšanu, lai stiprinātu aizsardzību, ir modes tendence. Jau šobrīd daļa pierobežas purvu ir aizsargājamas teritorijas, kur atjaunošana nav vajadzīga. Tāpat pierobežā ir lauksaimniecības zemes un meži. "Izklausās, ka šobrīd tiek meklēt nauda appludināšanai," savu redzējumu pauž Krīgere, un pavīpsnā par nule plaši izskanējušo apgalvojumu, ka Somija vēlas atjaunot pierobežas purvus. Realitātē tas nestrādās, jo četrus līdz piecus mēnešus gadā Somijas purvi ir aizsaluši, un nevar kalpot par dabisko šķērsli.

Krīgere piekrīt, ka dabiskie purvi uzkrāj CO2, taču vienlaikus tie ir metāna avots, kas arī ir siltumnīcefektu izraisoša gāze. Asociācijas pārstāve, kura patlaban par Latvijas purviem veic pētniecisko darbu doktora disertācijai, norāda – ne visur pamestajos Latvijas kūdrājos ir nepieciešama cilvēka iejaukšanās. Viņa pati personīgi ir apsekojusi teritoriju, kur kūdras ieguve pārtraukta pirms 30 gadiem, un šobrīd tajā notiek lieliska purvu atjaunošanās.

"Latvijā vajadzētu veikt purvu inventarizāciju dabā. Pēc foto kartēm, ko sniedz satelīta sniegtās iespējas, precīzi nevar apzināt purvu stāvokli," teic Krīgere, kurasprāt, nevajadzētu Latvijā pieļaut situāciju, ka finanšu līdzekļi tiek ieguldīti nelietderīgi.