Rājiens un ziņošana dienestiem nelīdz: lai izskaustu skolēnu vardarbību, iesaka nosacītu atskaitīšanu

Mobings un vardarbība skolēnu vidū neapsīkst, gluži otrādi – pēdējos gados uzņem apgriezienus. Par to liecina arī statistikas dati, kas ir visai satraucoši. Gandrīz katrs trešais skolēns pēdējā mēneša laikā izjutis fizisku vai emocionālu vardarbību.

Turklāt dažāda veida pāridarījumus jaunieši piedzīvo ne tikai no vienaudžu puses. Kā liecina UNESCO ziņojums, emocionālā vardarbība ir izplatīta vēl vairāk.

"Vardarbībai ir cieša korelācija ar vidi. Jo iekļaujošāka vide un ne tikai skolā, bet arī sabiedrībā, jo mazāk ir vardarbības riski," saka UNESCO Latvijas Nacionālas komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.

Lai rastu risinājumu, daudzām nozarēm ir jāstrādā kopā. Un ļoti svarīga ir politiskā griba, kad dažādi pasākumi tiek veikti preventīvi, nevis kā šobrīd – cīņa notiek ar sekām.

"Konsultatīvajā padomē mēs konstatējām, ka ir daudzas rīcības, kas notiek tikai fragmentāri, būtu svarīgi tās saskaņot un uzturēt ilgstoši. Tas nozīmē, ka nevis pēc viena projekta kaut kas apstājas, bet turpinās," norāda Moļņika.

Tam, ka situācija ir satraucoša, piekrīt arī Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļukins: "Mana pieredze, ka pēdējā laikā visbrutālākās vardarbības izpausmes nāk no ģimenes. Vai ir kā liecinieki, vai upuri, bērni to atnes uz skolu."

Un, lai gan sabiedrībā bieži akcentē, ka vardarbīgi jaunieši nāk ne tikai no no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, bet arī no tādām, kas uzskatāmas par labām, tomēr sociālā vide ir būtisks faktors. Piemēram, Rīnūžu vidusskolas pieredze liecina, ka vardabīgie bērni visbiežāk tomēr auguši nelabvēlīgos apstākļos. Tāpēc jau likumdošanas līmenī vajadzētu paredzēt lielāku kontroli pār vecākiem.

"Skola var izteikt rājienu un pasūdzēties policijai vai sociālajiem dienestiem. Bet ļoti bieži gan bērni, gan vecāki to neuzskata par sodu. Vajag ieviest procedūru – nosacīta atskaitīšana. Tāda pieredze ir vairākās valstīs. Un laba pieredze," vērš uzmanību Kļukins.

Tas nozīmē, ka laikā, kamēr bērns atrodas mājās, ar viņu jāpaliek arī kādam no vecākiem, jo jebkurā brīdī viņus var apciemot policija vai sociālā dienesta darbinieki.

Tas gan ir tikai viens no risinājumiem. Ļoti svarīga ir arī sabiedrības iesaistīšana, norāda TV3 Ziņu aptaujātie.

"Ir līdzcilvēku neieinteresētība kaut ko atrisināt. [TV3: Kādā veidā vajadzētu iesaistīties problēmas risināšanā?] Tāda vienaldzība cilvēkos, mani tas neskar. Svarīgāk jau iefilmēt. Bet ir jāziņo… , nedrīkst vienkārši noskatīties," teic Līga un Oskars.

Tikmēr turpat parkā sastaptais Rojs, kurš ikdienā trenē arī bērnus, uzsver, ka viņa paziņu lokā bērni nav vardarbīgi, jo tam neatliek laika: "Vardarbība vairāk tiem, kas "sēž" telefonā, nav nodarbināti un klīst pa ielām, nevis sporto. Kaut kur enerģija jāizliek. Ja sporto, tad izliek sportā tā enerģija un nekam citam laika neatliek. Bērni nodarbināti, aizņemts laiks."

Neviens bērns vai jaunietis nav ne slikts, ne labs. Runa ir par uzvedību, kas ir regulējama, uzskata aptaujātie. Un, ja ir politiskā griba un sabiedrības izpratne, arī vardarbīgu gadījumu skaits mazināsies.