Rakstniece Dace Rukšāne grib pamest valsti: Nezinu, kas man sakrājies – KNAB vai VID izgājieni

Nav gan labi strādāt svešā valstī par 2x zemāku algu, bet vēl sliktāk ir strādāt savā valstī par 12x zemāku algu.

kas tas "politiskais" jēdziens ir citplanētiešiem, nezināmiem ļaundariem? es domāju, tas ir mūsu pašu attieksmes kvintisence

Pareizi komunisma kritiķi saka, - tas ir visu vienāda grimšana galējā nabadzībā. Un skatoties uz komentāriem, gribas teikt to pašu, - esam ieaudzināti nevis priecāties par katru godīgu un labu savu tautieti, bet maksimāli gānīties. Nekur neesmu lasījusi, ka īrus, kas brauca uz ASV XX gs sākumā, paliekošie īri gānītu, ne itāļus, kas ieceļoja Beļģijā pēc Otrā pasaules kara, ne francūžus, kas izceļoja uz Kanādu, utt. Visi viņi brauca meklēt darbu un labākus apstākļus. Tikai mēs rejamies kā prātu zaudējuši. Visi poļi ko pazīstu savā mītnes zemē turas kopā. Bet latvieši ēdas un ēdas. Ēdas Latvijā un ēdas citur. Kamēr nesāksim viens otru mīlēt un cienīt, valsts tāpat grims. Neatkarīgi no tā vai aizbrauc, vai atbrauc kāds.

Ir vairaaki veidi, kā uz to skatīties. Es dzīvoju ārpus LV kopš 2000. Ja kāds jūtas, ka jābrauc prom, tas tachu nenoziimee, ka mees pametam valsti un pazuudam pavisam. cilveekam dazreiz, neatkariigi no vecuma, pienaak briidis, kad ir nepiecieshamas paarmainjas. Kad tu juuti, ka ierastaa vide, ko tu mii ar visu buutiibu vienlaiciigi tevi arii znjaudz. Dazreiz ir nepiecieshams atstaat, lai redzeetu, kas ir vertiigs un kas nav. Dziive aarpus Latvijas man ir devusi daudz. Es skatos uz pasauli savaadaak, es noveerteeju Latviju taa, kaa es nekad nenoveerteetu, ja dziivotu tur (jaa, pilniigi vietaa var iebilst, ka no malas jau viegli spriest). Es ar savu no malas skatu varu teikt, ka mani priecee, ka publiski zinaami cilveeki veelas doties prom. Brauciet, ieguustiet jaunu pieredze, mainiet savu redzesloku un uzskatus (un tas notiks, jaune vide, cits dziives ritms). Lielaakajaa daljaa 'western world' taa ir normaala prakse, ka cilveeki dodas padziivot citur. Latvijaa mees veel to redzam ar vainas apzinju. Un kaadeelj? Taa pieredze, ko cilveeks sanjem celjojot, ir pasaikaina un tikai bagaatina cilveeku. Atbraucot uz Latviju (es pavadu 4ned katru gadu), es ieveeroju, ka daudzas pozitiivas paarmainjas ir radiijushi cilveeki, kas ir atgriezushies. Citreiz ir labi personiigi paarliecinaaties, vai taa zaale tieshaam ir zaljaaka tai otraa krastaa.

Piekrītu Dacei.Ja cilvēks ir vinas gados,uz kādu laiku jāaizbrauc sapelnīt naudu citur.Oktobrī saņēmu pielikumu pie pensijas 2 EUR.Prognozēju,ka nodoklī sev paņēma 3EUR.Pat ūdeni nevaru visiem draugiem uzsaukt.

no sevis jau nekur neaizmuksi, problēma ir pašā.

99% manas domas un sajūtas!!!

Man liekas ,ka lielākā tiesa komentētāju ir sisti ar depresiju un tādēļ jūtāskā viņiem pats nelabais būtu uzkakājis uz galvas.Beidziet vienreiz nēsāties ar savu mozahismu,tad arī pasaule jums uzsmaidīs.

Bet, vai kaut ko izmainīs šī aizbraukšana?? Tava, mana, Jāņa, Annas uc.??? Un ko darīs tie, kas paliks?? Šeit ir Rīga, Iļģuciems, Dzeguškalns, mūsu jūra, Daugava, meži, Viesturdārs, Vērmanītis, šeit ir mani vecāki, bērni, visa mana dzīve! Es negribu nekur braukt , kaut arī sirds sāp kā daudziem... Varbūt ir pienācis laiks tāpat kā Polijā iziet ielās kā Melnajā pirmdienā un paust savu viedokli. Ja mēs katrs domājam kā aizmukt no tā un atstāt pārējos slīkstot, tad jau nekas arī nemainīsies!!!

Pilnīgi atbalstu Daci Rukšāni! Viņa ir laimīga, jo vēl var to izdarīt. Es jau esmu pārāk veca, man ir atlicis tikai gaidīt valsts plānoto dzīves galu. Dzīve kā tāda gan ir beigusies. 234 eiro pensija, ko esmu nopelnījusi par 41 gadu darba stāža man neļauj pēc obligāto maksājumu nomaksāšanas ne ēst cilvēka cienīgu ēdienu, ne atļauties iegādāties preses izdevumus, ne apmeklēt kādu teātri, koncertu, vai kino izrādi. Bet galvenais jau ir veselība. Tā ir pilnīgi sabrukusi, ir nepieciešami dārgi izmeklējumi, dārgas zāles, slimnīcas. Nekas no tā man nav pieejams. Diemžēl dzīvoju viena, dēls jau sen miris. bet dzīvot gribas, kaut arī mūsu valdība, šķiet, domā, ka 72 gadi tā kā būtu jau par daudz. Manās acīs Latvija ir beigusies. Šai valstij nav nākotnes.