Ratnieks: Rīgā turpmāk nebūs reklāmu, afišu un publisku ēku uzrakstu krievu valodā
Šodien Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks saņēma Latvijas Republikas tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres vēstuli par krievu valodas lietošanu reklāmās publiskajā ārtelpā, kurā norādīts, ka ministrija ir sagatavojusi jaunu piedāvājumu, atbilstoši kuram publisko informāciju, kas attiecas uz sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu, ieceļojot un izceļojot no Latvijas, vai nodrošinot nokļūšanu starptautiska mēroga transporta infrastruktūras objektā, vai no tā, līdztekus valsts valodai varētu sniegt kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Par šo vēl notiek diskusijas ar Ekonomikas ministriju un citām iesaistītajām pusēm. Vienlaikus ministre pasakās Rīgas valstspilsētas pašvaldībai.
"Izsaku pateicību Tieslietu ministrijai un tās ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei par reaģēšanu uz manu priekšlikumu par krievu valodas aizliegšanu plakātos un uzrakstos pilsētvidē. Paldies par skaidrojumu un jaunas interpretācijas radīšanu! Rīgas pilsēta turpmāk izvērtēs reklāmas, afišas un uzrakstus, kas tiks iesniegti saskaņošanai pašvaldībā, pieturoties pie Tieslietu ministrijas jaunās pozīcijas. Šādā veidā mēs mazināsim krievu valodu pilsētvidē. Aicinu joprojām Tieslietu ministriju virzīt arī likuma grozījumus, lai šim būtu likuma spēks un obligātums, nevis tikai interpretācijas jautājums," pauž Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.
✅ Izsaku pateicību @Tieslietas un ministrei @ineselibina par reaģēšanu uz manu priekšlikumu par krievu valodas aizliegšanu plakātos un uzrakstos pilsētvidē. Paldies par skaidrojumu un jaunas interpretācijas radīšanu.
🗝️ Rīgas pilsēta turpmāk izvērtēs reklāmas, afišas un… pic.twitter.com/mfWqJARTeD
— Edvards Ratnieks (@EdvardsRatnieks) September 12, 2024
Kā jau iepriekš tika ziņots, š. g. augusta sākumā Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām par krievu valodas lietošanu pilsētā, ir vērsies pie Tieslietu ministrijas ar lūgumu izvērtēt esošo situāciju krievu valodas lietošanas jautājumā un ierosināt izmaiņas Valsts valodas likumā vai citos normatīvos aktos, radot tiesisku pamatojumu tekstu krievu valodā eksponēšanas aizliegumam pilsētvidē.
Uz šo vēstuli Ratnieks 10. septembrī saņēma Tieslietu ministrijas atbildi, kurā norādīts, ka, lemjot par svešvalodu izmantošanu reklāmās publiskās vietās, tieši pašvaldībai ir jāvērtē un jāsabalansē valsts valodas kā konstitucionālas vērtības aizsardzība ar citām sabiedrības vai kādas tās daļas tiesībām un interesēm, ja tādas ar lēmumu tiek skartas. Proti, Rīgas valstspilsētas pašvaldības rīcībā jau šobrīd ir visi nepieciešamie juridiskie mehānismi, lai piemērotu normatīvos aktus Satversmei atbilstošā veidā. Bet šodienas vēstulē, ministre norāda, ka tomēr šodienas realitāte, kurā mūsu ikdienu ir transformējis Krievijas sāktais brutālais agresijas karš Ukrainā, prasa ikkatram no mums ar īpašu atbildību izturēties pret jebkuru Krievijas radītu provokāciju risku, tai skaitā saistībā ar krievu valodas lietošanu.
Tāpat tiek norādīts, ka pašvaldībām ir pienākums piemērot normatīvos aktus atbilstoši laika garam, ņemot vērā šodienas ģeopolitiskos izaicinājumus un nepieciešamību piemērot pašaizsargājošas demokrātijas principu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
