Reanimatologs Kļava par eitanāziju: Kas tev ir devis tiesības uzturēt šīs ciešanas?

Esmu nokopusi vairākus savus mīļos cilvēkus, tās aiziešanas mokas ir ...smagas, tas ir par viegli teikts. Ir smagi slimajam un smagi tuviniekiem, kuriem ir grūti palīdzēt. noskatīties un klausīties, kā slimais to vien saka, ka varētu aiziet, ka ātrāk beigtos tās mokas. Es par eitanāziju. Tā onkoloģijas daktere, ja viņai, nedod Dievs,pienāktu tā smagā slimība, viņai jau nebūtu jāmokās, tur būtu viss darīts, lai būtu viegla aiziešana.

Mans vīrs izturēja līdz beigām...Grūti viņam bija, bet ne mums par to spriest. To saprot tikai tas cilvēks ar kuru tas notiek. Taču viņš bija priecīgs par katru mirkli,kuru pavadīja kopā ar ģimeni. Viņš bija priecīgs kaut tikai dzirdot mūsu balsis blakus istabā...Viņš aizgāja ātri un klusi, miegā...Ja cilvēks izvēlējies eitanāziju, tad tas ir nopietns solis un viņa paša izvēle...

tikai tas kas ir sapju ceļu ir tiesiigs par to runāt...,,

Vīrs nomira ar kakla vēzi, tāda pati diagnoze, kā Viesturam. Neskaitāmas reizes gulēja paliatīvajā nodaļā , protams, par savu naudu. Mocības neaprakstāmas, nevienam to nenovēlu...Nekādu terapiju nevar piemērot, lai , kā nodaļas psiholoģe mēģināja pārliecināt, uzlabotu dzīves kvalitāti, tas viss ir muļķības, nevajadzētu cilvēkus maldināt, tas pat nav godīgi...

Es arī par to,lai sāpes izbeigtu,jo mans radinieks "aizgāja"2 nedēļu laikā un nevienas zāles tās sāpes nevarēja remdēt.

Šīs sāpes ir milzīgas, tā ir galva, tas ir kals, ausis, mute.....es nezināju, ka pasaulē ir vispār tādas sāpes, tik lielas, tik ilgas, tik mokošas un nogurdinošas. Ar bailēm gaidīju naktis un mocījos dienās ar visām zālēm. Starošana pārvērš sāpošā putrā muti, un sadedzina kalu, bet organismam nav spēka, jo Tu nevari ne ēst, ne dzert,ne gulēt mēnešiem ilgi. Es zinu ko rakstu, jo man bija tas pats vēzis 3.stadijā.

Pērn ar vēzi nomira mamma. Gadu (!) neviens ārsts nevarēja pateikt, kas par vainu - sakās ar mazasinību, izgāja neskaitāmas pārbaudes, bet beigās, kad jau bija guloša, opā, izrādās - olnīcu un dzemdes vēzis 4.stadijā. Idiotisms, vai ne? Nu kā 3 ginekologi to nevar atklāt? Viena vēl ņem un izraksta hormonālu smērīti, sakot, lai pasmērē un pienāk pēc gada! Onkoloģijas centrā neuzņēma, jo esot jau par vēlu. Zināt kā pateica? Mums vajag palīdzēt tiem, kuriem vēl var! Ir bezjēdzīgi tērēt resursus uz jūsu māti. Ņemiet mājās... Bijām atveduši māti uz konsīliju. Labi, ka ir tāda Bikur Holim slimnīca, kur par 30 eiro diennaktī ir atsevišķa palāta un aprūpe gulošam, arī vēlāk, ne pie pilnas apziņas esošam, slimniekam. Visi radi kopā naudu vācām, lai māmiņa ir pienācīga aprūpe un, lai ir atsāpināšana. Pēc menēneša viņa nomira. Latvijā nav pieejam bezmaksas medicīna, kas būtu savlaicīga, cilvēka cienīga un pietiekama. Tikai par maksu. Un viss maksā sūro naudu!

Ārsti bieži vien akli tic teorijai un nemaz neņem vērā reālo situāciju... Ja jau zāles ir iedotas - tātad nesāp... Es dzemdību laikā aiz sāpēm pa sienām biju gatava rāpot, bet viņi paskatās savos monitoros "ka nekas nenotiek" - tātad nekas nesāp. Es saku, ka sāp. Viņi saka, ka nesāp. Es saku, ka esmu gatava maksāt par vannu ar ūdeni, lai mazinātu sāpes. Bet viņi saka, ka nevaru, jo man nekas nesāp! :)

Vai dr. Kārkliņa strādā šajā bēdu valstī? Ja tā, tad - vai viņa katru dienu nevēro desmitiem cilvēku, kas cieš smagas mokas, nesaņemot pienācīgu palīdzību? Vai viņa pati sev kaut ko tādu novēlētu? Apgalvojumi, k slimniekiem pieejamas zāles un palīdzība, ir krimināli sodāmi klaji meli. Kam, ja ne ārstei zināms reālais stāvoklis Latvijā? Es - par eitanāziju! Mūsu valstī tikai nāve vai eitanāzija var pārtraukt cilvēka ciešanas!

piekrītu. šādiem smagiem gadījumiem kā Viesturam, valstī būtu jānosaka kautkāda likme, rūpīgi izvērtējot katru gadījumu, nu vismaz 5 gadījumiem gadā.... šādai lietai būtu jāpastāv, par visiem 100% piekrītu P.K.