Rīcība šodien, miers rīt. Somu eksperti apmeklējuši Latvijas patvertnes, un viņiem ir secinājumi

Somijā bāzētā uzņēmuma "Atmas Group" eksperti Gajs Zimans un Andrejs Špaks, kuri specializējas patvertņu izveidē visā pasaulē, aicina Latviju nopietni pievērsties civilajai aizsardzībai. Viņu vēstījums ir skaidrs – labi uzturētas un laikus izveidotas patvertnes ne tikai pasargā cilvēkus, bet arī attur potenciālos uzbrucējus.

"Civilā aizsardzība nenovērsīs iespējamo karu, bet gan samazinās tā varbūtību," uzsver Gajs Zimans. "Ja esi gatavs tam, ko tavs ienaidnieks varētu nodarīt, ir mazāka iespējamība, ka viņš uzbruks."

Latvijā ir pamestas patvertnes, kuras iespējams ātri atjaunot

Abi eksperti uzskata, ka Latvijai ir resurss – padomju laikos būvētas patvertnes, kuras gan atrodas dažādā tehniskā stāvoklī.

"Austrumeiropā ir simtiem tūkstošu novārtā pamestu patvertņu. Daudzas no tām ir iespējams atjaunot – ātri un efektīvi," stāsta Andrejs Špaks. Viņš Latvijā ir apmeklējis vairākas šādas būves un norāda: "Dažas ir ļoti labā stāvoklī, un to atjaunošana var aizņemt tikai dažus mēnešus, ja struktūra ir saglabājusies."

Tomēr, lai šis process vispār varētu sākties, eksperti uzsver pirmo un būtiskāko soli – valsts mēroga patvertņu apsekošanu. Tikai tad var reāli izvērtēt, kuras ir izmantojamas un kuras jābūvē no jauna.

Skaidri standarti un konkrēta rīcība

Zimans uzsver, ka viens no iemesliem, kāpēc cilvēki Latvijā neuzņemas būvēt jaunas patvertnes, ir nenoteiktība par standartiem. "Nav vienotu vadlīniju. Standarti mainās, un cilvēki baidās, ka nākamgad uzbūvētais vairs neatbildīs prasībām," viņš skaidro.

Eksperti piedāvā konkrētus risinājumus:

• Noteikt skaidrus, paliekošus standartus.
• Ieviest atvieglojumus būvniekiem, piemēram, ļaut patvertni būvēt kā atsevišķu objektu.
• Valstij jāiegulda līdzekļi, lai sistēma būtu droša un ilgtspējīga.

Patvertnēm jābūt sagatavotām dažādiem draudiem

Abi eksperti uzsver – drošība nevar aprobežoties tikai ar kara draudiem. Patvertnēm jābūt spējīgām pasargāt arī no terorisma, pilsoņu nemieriem, ķīmiskiem un kodolapdraudējumiem.

Andrejs Špaks papildina – lai varētu izveidot efektīvu aizsardzības sistēmu, valstij vispirms ir jādefinē savi lokālie apdraudējumi. "Katras valsts riski ir atšķirīgi. Latvijai jāzina, kas tai draud, un tad var piemērot labākos aizsardzības standartus – tā, kā to dara, piemēram, Ukraina," viņš uzsver.

Rīkoties tagad – nevis vēlāk

Zimans un Špaks norāda: Latvijai ir unikāla iespēja izmantot jau esošo infrastruktūru, lai uzlabotu iedzīvotāju drošību. Tas neprasa desmitgades – daļu var izdarīt dažu mēnešu laikā.

"Rīcība šodien – miers rīt," saka Gajs Zimans.