Rīga apzina iespējas, kur veidot bumbu patvertnes. Teorētiski piemēroti būtu arī blokmāju pagrabi
Pazemes autostāvvietas, tuneļi vai pat baznīcu pagrabi – Rīgas pašvaldība lauza galvu, kur un kā būtu pareizāk un efektīvāk nākotnē izveidot bumbu patvertnes.
Pagaidām gan darbs uz priekšu rit ļoti gausi. Piemēram, kaimiņvalstīs jau izveidotas kartes ar vietām, kur ārkārtas situācijās patverties, taču Latvijā nekā tāda vēl nav.
Modernās bumbu patvertnēs jābūt gaisa ventilācijas sistēmām, pārtikas krājumiem, ūdenim un vairākām izejām, lai ārkārtas situācijā varētu telpas pamest.
Pašvaldības sarunas ar baznīcu par iespējamās bumbu patvertnes izveidošanu Doma laukumā tā arī palikušas gaisā karājoties, un pašvaldība atzīst, ka nespēj tikt galā pat ar saviem īpašumiem, kur savulaik atradušās patvertnes.
Ukrainas karam sākoties, Rīgas pašvaldība bija uzsākusi sarunas ar Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu par iespējamo Doma laukuma pārveidi patvertnes iekārtošanai, taču pašvaldība ātri vien saprata – šī tēma ir tik neskaidra, ka nav pat īsti, pie kā pieķerties. Trešdien ar pamatīgu apkopojumu par aktuālo situāciju deputātu priekšā stājās pašvaldības Civilās aizsardzības pārvalde. Tā Rīgā apzinājusi 355 bumbu patvertnēm piemērotas vietas. Dažas no šīm telpām esot labā stāvoklī, bet pārējām nepieciešama atjaunošana. Daļēji apzināts arī dzīvojamais fonds un daudzdzīvokļu mājas, kuru pagrabtelpas varētu sniegt drošu patvērumu ārkārtas gadījumā.
Ir vairākas diskusijas masu medijos un citos formātos, ka – lai nu ko, bet daudzstāvu ēkas tam nav piemērotas – tā gluži nav! Esam atraduši materiālus, kuros ir pēc Latvijas PSRS civilās pārvaldes norādījuma veidot 602. sērijas, 467. sērijas deviņstāvu ēkās, pagrabos šīs patvērumam pielāgotās telpas.
Tas nozīmē, ka teorētiski pat simtiem vai tūkstošiem ēkās tādos mikrorajonos kā Pļavnieki un Ziepniekkalns varētu sagatavot pagrabus, lai tajos varētu patverties ārkārtas situācijā.
Bet te kārtējais klupšanas akmens. Rīgā būtu nepieciešams izveidot atbalsta programmu pazemes telpu labiekārtošanai, tas prasītu milzu līdzekļus. Turklāt daudzviet telpas privatizētas, nav skaidrības par sadarbību ar iedzīvotājiem, eksperti uzsver: viena lieta sagatavošanās ilglaicīgai un pavisam cita – īslaicīgai patvēruma rašanai.
Ja ir šie uzlidojumi, kur cilvēkiem patverties no sprādzienbīstamiem blakus faktoriem, sprādziena viļņa, lauskām, krītošiem objektiem, cita lieta jau tās patvertnes, kur uzturas ilglaicīgi – nepieciešams nodrošināt ūdeni un citas minimālās prasības cilvēka izdzīvošanai.
Visplašākā praktiskā pieredze patvertņu jautājumā ir Ukrainā, kur biežo Krievijas uzbrukumu dēļ iedzīvotāji bieži spiesti meklēt drošību patvertnēs. Izstrādātas kartes, kur meklēt drošību, taču neiztikt arī bez traģiskiem gadījumiem cilvēciskā faktora dēļ.
"Ja arī eksistē bumbu patvertne mobilajā aplikācijā, vai tai atveras durvis, kad atskan trauksme? Tas ir process, kas jāsakārto. (..) Nesen bija arī Ukrainas rūgtā pieredze, kur viens objekts paļāvās, ka trauksmes gadījumā mājas pārvaldnieks atslēgs durvis, un cilvēki tieši pie patvertnes gāja bojā," norāda Reinsons.
Pats galvenais šķērslis ir tas, ka vienota valsts plāna patvertņu sistēmas izveidē tā arī nav un nemaz tik ātri nebūs. Ministru kabineta noteikumu projekts par Patvertņu būvnormatīviem joprojām nav apstiprināts, valdībā to plānots sākt skatīt vien līdz nākamā gada maija beigām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
