Rīgā pirmo reizi notiek bezpajumtnieku skaitīšana. Kā un kāpēc tas tiek darīts?
Rīgā pirmo reizi notiek bezpajumtnieku skaitīšana. Tas tiek darīts starptautiska projekta ietvaros, kura laikā šāda, cilvēku bez pastāvīgas dzīvesvietas, apzināšana notiek 35 dažādās Eiropas pilsētās. Līdzās bezpajumtnieku uzskaitei, šos cilvēkus plānots arī padziļināti iztaujāt, cenšoties saprast, kāpēc viņi palikuši bez jumta virs galvas un kā tiem var palīdzēt.
Kārli Lakševicu, kurš vada bezpajumtnieku uzskaites pētījumu Latvijā, TV3 Ziņas sastop Imantā, pie kāda tirdzniecības centra. Pētnieki šādas vietas apseko daudzviet Rīgā, jo lielveikali, kur var piesēst, kas svarīgi – tuvumā arī depozīta pudeļu nodošanas punkts -, ir iecienītas pulcēšanas vietas arī cilvēkiem bez pastāvīgas dzīvesvietas.
"Mums ir izstrādātas pilsētas zonas, balstoties uz informāciju, kas ir pieejama mobilajai brigādei, mēs esam apzinājuši tās galvenās pulcēšanas vietas un teritorijas. Tās nav konkrētas adreses, bet tās ir konkrētas vietas, kur mēs zinām, ka cilvēki mēdz tur pulcēties, jo primāri tās ir publiskās vietas, kur nav jāmaksā par uzturēšanos," skaidro Lakševics.
Rīgā skaitīšanā piedalās pētnieki, studenti, sociālie darbinieki, pašvaldības iestādes un brīvprātīgie. Kopumā ap 50 cilvēku. Pašu procesu projektā iesaistītie filmēt gan neļauj, jo paralēli tiek vākta arī sensitīva informācija.
Projekta ietvaros, apsekojot dažādus Rīgas mikrorajonus, plānots veikt ne tikai bezpajumtnieku uzskaiti, bet arī to anketēšanu, tā cenšoties saprast, kādi ir šo cilvēku dzīves apstākļi, kādēļ tie nonākuši uz ielas, un ka, iespējams, tiem palīdzēt.
"Mēs mēģinām aptvert informāciju par ienākumu avotiem, veselības stāvokli, parādsaistībām, dažādiem jautājumiem, kas ļauj pēc tam pašvaldībai domāt, kas būtu tie atbalsta mehānismi, kas varētu dažādām grupām vislabāk palīdzēt izbeigt šo bezpajumtniecību," saka Lakševics.
Cik cilvēku bez pastāvīgas dzīvesvietas Rīgā ir, pašvaldībā precīzi nezina, taču pērn ziemas laikā galvaspilsētas patversmes pakalpojumus vidēji ik dienu izmantoja 565 personas. Rīgas domē arī saka – projekta laikā iegūtie dati varētu būt ļoti vērtīgi, lai plānotu dažādu sociālo pakalpojumu attīstīšanu un organizēšanu nākotnē.
"Pat ja šobrīd Rīgas pašvaldībā jau ļoti daudz strādā ar bezpajumtniekiem un jau pirms apmēram 20 gadiem ir pieņemts rīcības plāns, kā palīdzēt bezpajumtniekiem nelabvēlīgos laikapstākļos. Bet tas jau viens otram netraucē, jo tiešām varbūt anketā ir jautājumi, par ko nebija aizdomājušies, strādājot ar bezpajumtniekiem," pauž Rīgas domes pārstāve Antra Gulbe.
No kaimiņvalstīm šajā projektā piedalās arī Lietuva, kur bezpajumtnieku uzskaiti un anketēšanu plānots veikt Viļņā un Klaipēdā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
