Rīgā vērienīga adrešu reforma – pārsauks ielas mikrorajonos, ietekmējot tūkstošiem iedzīvotāju
Vairāki tūkstoši rīdzinieku drīz dzīvos citur. Nevis tāpēc, ka pārcelsies, bet tāpēc, ka mainīsies viņu dzīvesvietas adrese. Pašvaldība nolēmusi ieviest citu kārtību mikrorajonos, kur kopš padomju laikiem viena adrese var būt sadalīta daudzos korpusos. Tajos ir sarežģīti orientēties. Jo īpaši to izjūt operatīvie dienesti. Taču paši iedzīvotāji pie pašreizējās kārtības ir pieraduši, un par izmaiņām nav sajūsmā.
Purvciemā un Dārzciemā adreses mainīs 713 ēkām un 251 zemes vienībām, Pārdaugavā paredzēts mainīt nosaukumus vairākos mikrorajonos. Viens no galvenajiem iemesliem adrešu maiņai – padomju laikos ieviestās adreses, kad viena nosaukuma ielai ir iespaidīgs daudzums ar korpusiem. Tajos ir grūti orientēties, kas traucē darbu ātrajai palīdzībai, ugunsdzēsējiem. No otras puses – iedzīvotāji ir pieraduši un uz pārmaiņām raugās ar skepsi.
Rīgas Būvvaldē skaidro, ka izmaiņas notiek visā valsts teritorijā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Sabiedriskajā apspriešanā uzlikt veto ielu nosaukumu nomaiņai kā tādai nav iespējams, vien izvēlēties labāku jauno nosaukumu, vai numuru.
"Par iekšpagalma ēkām ir iespēja izteikt viedokli, norādīt sev vēlamāko ielu, jo dažādām ielām var piešķirt dažādus numurus," skaidro Rīgas Būvvaldes pārstāvis Uldis Freimantāls.
Iedzīvotājiem pašiem ne Zemesgrāmatā, ne citos reģistros nav jāveic izmaiņas – tas notiks automātiski, tāpat arī adrešu pārdeklarēšana. Taču viss, kas saistīts ar personisko dzīvi, piemēram, īres līgumi starp privātpersonām, informācija darījuma partneriem, jāmaina un jānodod tālāk pašiem. Savukārt parādu piedzinēji, un valsts dienesti adresātu atradīs, arī pēc pārmaiņām.
"Vecā un jaunā adrese būtībā ietver vienu un to pašu juridisko slodzi – konkrētā laika posmā apzīmē konkrētu objektu," teic Freimantāls. Informācija par adresēm valsts pārvaldē un starp uzņēmumiem izplatās elektroniski, datu bāžu līmenī, izmaiņas tiek nodotas gala lietotājam.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Attiecībā uz izmaksām, pašvaldībā konkrētus skaitļus nemin, taču ir skaidrs, ka finansiāls slogs gulsies uz ēku īpašniekiem. "Būvvaldes budžeta ietvaros līdzekļi ir pieprasīti, viņi ir doti, galvenokārt izdevumi saistīti ar publikācijām Latvijas vēstnesī, šīs izmaksas nav ļoti lielas. Savukārt par minētajām numurzīmju plāksnēm, situācija dalīta – pastāv pienākums apzīmēt savu ēku ar zīmi īpašniekam, ja skatāmies uz ēku, plāksnītes izmaksas ir no 7 – 20 eiro, tas jāsedz īpašniekam," saka Rīgas Būvvaldes pārstāvis.
"Latvijas Pasts" atzīst, pārejas periodā pastnieki izmantos arī iepriekšējo datu bāzi, bet ka problēmas būs gaidāmas. "Cik ilgs laiks paiet līdz nomaina plāksnītes vai izliek jaunos numurus… Tas ir tas brīdis, kamēr mēs uzturam dubultu reģistru, jo tas rada mums dubultu darbu," saka "Latvijas Pasta" pārstāve Gundega Vārpa.
Būvvaldē uzsver, ka pārmaiņu iniciators bijis Valsts zemes dienests. Tur skaidro, ka adreses mainīs visā Latvijā, un atziņa, ka adreses jāmaina, nākusi pēc pēdējās tautas skaitīšanas. "Kad mēs sākām analizēt datus, ko cilvēki norādījuši, kur viņi domā, ka dzīvo, un kas ir norādīts kadastra sistēmā, sapratām, ka ir ļoti neatbilstoša situācija. Adreses nav piešķirtas, cilvēki kļūdaini uzskata par savām adresēm," saka Valsts Zemes dienesta pārstāvis Oskars Gabrusenoks.
Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapas sadaļā "Adresācijas sakārtošanas projekts" ir pieejams meklētājs, kurā ievadot interesējošo adresi, jebkurš iedzīvotājs var pārliecināties, vai konkrētās publiskās apspriešanas ietvaros paredzēts to mainīt.
