Rūta Ežerskiene: Negaidi līdz jūties 100% gatava

Jūs esat lietuviete pēc tautības, bet pašlaik strādājat Latvijā. Mēs bieži sakām, ka esam "brāļu" tautas, bet vai savā profesionālajā ikdienas dzīvē jūs ievērojat mentalitātes vai darba kultūras atšķirības starp abām valstīm?

Esmu iemācījusies uzmanīties no pārāk vienkāršotiem pieņēmumiem. Baltijas valstis ir ļoti tuvas, un stereotipi rodas ātri, taču no tiem reti ir kāds ieguvums.

Es neredzu sevi kā "lietuvieti Latvijā’, bet kā Baltijas līderi – cilvēku, kuram uzticēta atbildība reģionā. Un vairāk nekā atšķirības es pamanu to, cik daudz mums ir kopīgā – spēcīga atbildības sajūta, ilgstoša reputācijas atmiņa un ļoti praktiska domāšana, jo mums ir mazs tirgus. Šeit ziņas par pieņemtajiem lēmumiem izplatās ātri, un to sekas ir jūtamas ilgi. Tas rada zināmu disciplīnu attiecībā uz to, kā cilvēki strādā un kā iestādes veido uzticību.

Darbs ar vairākām valstīm galvenokārt māca būt uzmanīgam. Viena un tā pati ziņa var tikt uztverta ļoti atšķirīgi atkarībā no konteksta, vēstures un situācijas. Manā darbā svarīgi, lai lēmumi stiprina visu reģionu, nevis kādu no valstīm atsevišķi.

Kāda ir jūsu ikdienas dzīve starp Latviju un Lietuvu? Kā jūs sadalāt savu laiku starp abām valstīm, un šāds dzīvesveids ir bagātinošs, vai dažkārt arī nogurdinošs?

Gan, gan. No praktiskā viedokļa tas prasa disciplīnu — ceļošana sarežģī ikdienu. Taču tā dod arī plašāku skatījumu: redzu dažādas komandas, atšķirīgas klientu vajadzības un darba veidus, un tas palīdz pieņemt pārdomātākus, līdzsvarotākus lēmumus. Ilgtermiņā to padara iespējamu skaidras prioritātes un spēja atvēlēt laiku tam, kas patiešām ir svarīgs. Esmu iemācījusies priekšroku dot kvalitātei, nevis kvantitātei — gan darbā, gan mājās.

Vai uzskatāt sevi par līderi arī savā ģimenē? Vai vadīt ģimeni ir vieglāk vai izaicinošāk nekā vadīt finanšu organizāciju?

Bankā līderības "valūta" ir skaidra stratēģija, attīstītas, sakārtotas sistēmas un dati. Mājās tas ir stāsts par manu klātbūtni un uzmanību: spēju ieklausīties un sadzirdēt, rādīt labu piemēru, nodrošināt stabilitāti. Daudzējādā ziņā tas ir grūtāk, jo emocijas nevar "vadīt" tāpat kā procesus. Mūsu ģimenē svarīga ir kopīga atbildība – par laiku, resursiem un prioritātēm runājam ļoti atklāti. Arī bērni tiek iesaistīti noteiktu ģimenes lēmumu plānošanā, piemēram, ceļojumu budžetos vai izvēlēs, kur kaut kas jāupurē. Izpratne par reāliem ierobežojumiem palīdz veidot spriestspēju daudz veiksmīgāk nekā abstrakti padomi.

Profesionālā līderība un ģimenes dzīve vienā ziņā pārklājas – tā ir atbildības uzņemšanās. Princips abās ir līdzīgs – atbildība bez pārlieku liela ego un konsekvence ilgtermiņā. Uzticēšanās rodas tad, ja vārdi sakrīt ar darbiem.

Darba un ģimenes dzīves līdzsvarošana noteikti nav viegla. Daudzas sievietes atzīst, ka jūtas vainīgas gan darbā, gan mājās, ja jūt, ka neatrod pietiekami daudz laika vienam vai otram. Vai šī sajūta jums ir pazīstama?

Vainas sajūta bieži rodas no nereālas vēlmes būt perfektām. Mūsdienās gan darba, gan privātās lomas paplašinās vienlaikus, un tas rada spriedzi. Skatoties ilgtermiņā, kļūst vieglāk saprast, ka dažādos dzīves posmos prioritātes mainās — ir brīži, kad vairāk jāfokusējas uz darbu, un ir brīži, kad svarīgāka ir klātbūtne mājās. Atklāta saruna mazina spriedzi un  palīdz saglabāt savstarpēju uzticēšanos.

Vienmēr cenšos būt maksimāli klātesoša. Ja esmu sapulcē, esmu tajā pilnībā. Ja esmu mājās, cenšos nenest līdzi nepabeigtos darbus. Tas neatceļ spiedienu, bet padara to vieglāk pārvaldāmu un cilvēcīgāku. Ilgtermiņā svarīgāka ir konsekvence, nevis ideāls līdzsvars katru dienu.

Kad jums ir jāatslēdzas no finanšu pasaules, kas jums palīdz atgūties un dod spēku? Vai jums ir kādi vaļasprieki vai personīgi rituāli, kas atjauno jūsu enerģiju?

Daba mani nomierina un palīdz atjaunoties. Es daudz staigāju un braucu ar velosipēdu — garāki braucieni palīdz sakārtot domas un paskatīties uz lietām no malas. Atpūšos arī lasot. Man vienmēr svarīga ir bijusi mūzika — bērnībā spēlēju vijoli, un tā disciplīna paliek visu mūžu. Visvairāk gan palīdz laiks ar ģimeni — tas visu atkal saliek atpakaļ īstajās vietās.

Tuvojas 8. marts – Starptautiskā sieviešu diena. Ko šis datums nozīmē Jums, vai to atzīmējat kādā īpašā veidā?

8. martam ir simboliska nozīme, taču simbolisms vien reti maina rezultātus. Šim datumam manā dzīvē ir nozīme, ciktāl tas rosina personiskas pārdomas: par to, kā sievietēm tiek radītas vienlīdzīgas iespējas, kā ģimenēs tiek sadalīti ikdienas pienākumi, un vai progress ir redzams ārpus ziņu virsrakstiem.

Manuprāt, pati diena ir sekundāra. Svarīgi ir tas, vai sarunas turpinās arī 9. martā, aprīlī un novembrī. Dzimumu līdztiesība nav vienas dienas pasākums; tā ir virkne lēmumu, kas tiek konsekventi pieņemti laika gaitā. Pārmaiņas sākas ar uzmanību. Kad rodam resursus savu uzmanību pievērst aktuāliem jautājumiem, izzūd nevajadzīgi pieņēmumi, un rodas ļoti praktiski jautājumi: kam tiek veltīts laiks, kurš uzņemas kādu atbildības slogu, kas ļautu sniegt iecerēto. Beigu beigās tie ir cilvēciski jautājumi, nevis dzimumu cīņa.

Šis datums ir cieši saistīts ar sieviešu līdztiesības tēmu. Vai jūs joprojām redzat, ka sievietēm, kas daudzus gadus ir strādājušas finanšu nozarē, ir jābūt "divreiz labākām", lai viņas tiktu uzklausītas, gūtu panākumus savā karjerā un sasniegtu savus profesionālos mērķus?

Finanšu pakalpojumu nozare ir prasīga pret ikkatru. Standarti ir augsti, atbildība – liela, un spiediens – nemitīgs.

Laika gaitā esmu sapratusi, ka daudz konstruktīvāk ir uzdot jautājumu, kā organizācijas uz šo dubulto standartu pret sievietēm reaģē. Dabiskajam talantam ir iespēja attīstīties, ja ir skaidri kritēriji, godīga atgriezeniskā saite, un iespējas tiek piedāvātas apzināti, nevis neformāli.

To tieši var ietekmēt vadītāji ar savu rīcību. Kad karjeras izaugsme balstās uz reālu ieguldījumu, atbalsts nozīmē patiesu aizstāvēšanu, nevis tikai laipnus vārdus, un elastība tiek uztverta kā veids, kā strādāt produktīvāk, nevis kā privilēģija, cilvēki jūtas drošāk spert soli uz priekšu un uzņemties vairāk.

Ilgtermiņa progress nerodas no simboliskām diskusijām. Tas rodas no konsekventiem lēmumiem, kas parāda cilvēku kompetenci un veido savstarpēju uzticēšanos.

Šogad jūs uzstāsieties arī Novatore Impact Summit, konferencē, kas veltīta sieviešu ekonomiskajai izaugsmei. Ja jūs varētu sniegt vienu praktisku padomu sievietēm, kas apsver karjeras iespējas finanšu vai vadības jomā, kas tas būtu?

Ekonomiskās iespējas sākas ar kompetencēm. Prasmes, finanšu pratība un disciplinēta lēmumu pieņemšana veido pamatu, uz kuru var balstīt pārliecību par sevi. Taču atbildība jāuzņemas vēl pirms jūties gatava, un tas šķiet komfortabli; gatavība bieži vien seko apņēmībai, nevis otrādi.

Tālāk ļoti svarīgi ir iegūt darba devēja uzticību. Pastāvīgi kvalitatīvs sniegums, caurspīdīgums un ilgtermiņa domāšana pakāpeniski veido uzticēšanos, kas atver durvis, ko ar ambīcijām vien atvērt nevar.

Svarīgi ir arī kontakti un nepārtraukta mācīšanās – tie paplašina skatījumu un rada iespējas. Karjera parasti nemainās vienā dienā. Progress visbiežāk notiek soli pa solim, ar neatlaidīgu darbu un noturību, nevis straujiem lēcieniem.

Negaidi kamēr jūties 100 % gatava – uzņemies atbildību ātrāk, nekā šķiet, ka vajadzētu. Un sargā iegūto uzticību: rīkojies konsekventi, atklāti un ar skatu uz ilgtermiņu. Uzticēšanās veidojas lēni, ikdienas rīcībā, bet, kad tā ir iegūta, cilvēki paļausies uz tevi brīžos, kad tas patiešām ir svarīgi.

Kas jūs šobrīd visvairāk iedvesmo dzīvē – darbā, ģimenē vai citur?

Mani iedvesmo cilvēki, kuri arī nenoteiktos apstākļos spēj palikt konstruktīvi. Man šķiet, ka šajos cilvēkos, kuri turpina uzņemties atbildību, nevis meklē uzmanību, mājo kluss spēks.

Darbā mani iedvesmo progress, ko novēroju – pārdomāti lēmumi, spēcīgi ieradumi, komandas, kas dodas uz priekšu bez mudināšanas. Šāda veida izaugsme reti kad ir ļoti strauja, tomēr laika gaitā tā maina organizācijas trajektoriju.

Mājās iedvesma ir vienkāršāka un tiešāka. Bērniem ir ļoti spēcīga godīguma un taisnīguma izjūta. Sarunas ar viņiem padara nākotni taustāmu, nevis teorētisku. Viņi man atgādina, ka vadītāju lēmumi galu galā ietekmē reālas dzīves.