Saeima ceturtdien skatīs Ģirģena priekšlikumu bērnu uzturlīdzekļu nemaksātājiem noteikt piespiedu darbu

Ģirģens informēja, ka šādu priekšlikumu viņš piedāvā, ņemot vērā pēdējos gados pieaugošo bērnu alimentu nemaksātāju skaitu, pērn valsts neatgūtajiem līdzekļiem sasniedzot augstāko rādītāju – 43,8 miljonus eiro. Priekšlikums attieksies tikai uz tām personām, kurām nav ienākumu, nav nodibinātas darba tiesiskās attiecības, kā arī pret parādnieku nav iespējams vērst jebkāda cita veida piedziņu parādsaistību segšanai.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens

"Valsts no uzturlīdzekļu nemaksātājiem atgūst tikai piekto daļu no izmaksātās summas. Līdzšinējā prakse jau daudzu gadu garumā parāda, ka valsts nespēj pietiekami efektīvi atgūt līdzekļus, jo daļa no nemaksātājiem ilgstoši nestrādā vai arī darbojas ēnu ekonomikas zonā. Ir jādomā risinājumi, kas būtu striktāki un efektīvāki – no vienas puses valstij ir jāaizstāv bērnu tiesības uz pilnvērtīgu dzīvi, no otras puses – ir jādomā, kā izveidot maksimāli efektīvu sistēmu, lai atgūtu šos budžeta līdzekļus un varētu ieguldīt citās jomās, piemēram, medicīnā, bērnu sportā un izglītībā. Šajā gadījumā ilgstoši nestrādājošo parādnieku tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos varētu tikt ierobežotas bērnu tiesību interesēs."

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītāja ieskatā, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru varētu uzlikt pienākumu parādniekiem, atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras vakancēm, izvēlēties pēc iespējas parādniekam kvalifikācijai atbilstošu amatu, pieļaujot arī zemāka amata kvalifikācijas darba iespējas. Tādā veidā uzliekot pienākumu parādniekam gūt ienākumus nepieciešamo parādsaistību segšanai.

Viņa ieskatā, iepriekš minētais būtu pareizs solis domājot par valsts sloga mazināšanu nākotnē minimālo pensiju nodrošināšanai, jo šādā veidā personas tiktu nodarbinātas un par tām tiktu veiktas iemaksas nodokļu veidā.

Ģirģens atgādina, ka Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija šogad uzklausīja Uzturlīdzekļu garantijas fonda darbības izvērtējumu un valsts izmaksāto līdzekļu atgūšanas dinamiku no personām, kas apzināti izvairījusies no bērnu uzturlīdzekļu maksāšanas. Līdzšinējā tendence liecina, ka parādnieku skaits, kuru vietā valsts izmaksājusi uzturlīdzekļus pēdējos trīs gados, ir ar pieauguma tendenci – no 40 tūkstošiem 2018. gadā līdz 42 500 2020. gadā. Savukārt neatgūtie valsts līdzekļi no 41,6 miljoniem eiro 2018. gadā pieauguši līdz 43,8 miljoniem eiro 2020.gadā, atgūstot vien piektdaļu no izmaksātās summas (56,3 miljoni eiro 2020. gadā).

Saeimas komisijas vadītājs atgādina savu iepriekš pausto, ka, lai arī pēdējos trīs gados regresa kārtībā atgūto līdzekļu apmērs ir pieaudzis par sešiem procentpunktiem – no 16% līdz 22%, tomēr kopējā tendence liecina, ka valsts līdzekļu atgūšana notiek pārāk neefektīvi. Ir jādomā par efektīviem papildu instrumentiem, kas padarītu sarežģītāku nemaksātāju dzīvi un sekmētu vēlmi, pirmkārt, labticīgi maksāt uzturlīdzekļus par saviem bērniem, otrkārt, atdot valstij parādu.

Viņš norāda, ka patlaban efektīvākais veids ir kriminālprocesu ierosināšana, bet tas prasa papildu policijas resursus, kas jau tā šobrīd ir ierobežoti. Transporta līdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums ir labs instruments, bet nav pietiekami efektīvs, lai būtiski palielinātu valsts izmaksāto līdzekļu atgūšanu vai samazinātu nemaksātāju īpatsvaru. Tikmēr daudzi nemaksātāji izmanto situāciju, ka savus ieņēmumus saņem neoficiāli, līdz ar to pret tiem nav iespējams vērst parādu piedziņu. Savukārt cīņa ar ēnu ekonomiku ir kā cīņa ar vējdzirnavām, un tā valsts līmenī notiek nepieņemami lēni.