Saeima konceptuāli atbalsta opozīcijas kritizētos grozījumus par autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanu

Pašvaldību ielu uzturēšana ir katras konkrētās vietvaras kompetencē, bet valsts autoceļi  – Satiksmes ministrijas pārziņā. Tā šo uzdevumu deleģējusi valstij piederošai kapitālsabiedrībai – "Latvijas autoceļu uzturētājs", kas arī nodrošina, lai valsts autoceļi, piemēram, būtu brīvi no sniega ziemā, kā arī veic citus darbus.

Satiksmes resorā gan ilgstoši spriests, vai nevajadzētu šos pienākumus konkursa kārtībā uzticēt privātajam sektoram. Pašreizējais deleģēšanas līgums ar "Latvijas autoceļu uzturētāju" noslēdzas jau gada beigās, un Saeimā nonācis likumprojekts, kas paredz, ka līdz nākamā gada septembra beigām šis valsts uzņēmums turpinās nodrošināt pakalpojumu, bet paralēli – līdzīgi kā sabiedriskā transporta jomā – valsti sadalīs īpašās daļās jeb lotēs lotēs un tālāko darbu veicēju izraudzīsies konkursā. Ja kādā reģionā privāts uzņēmums nepieteiktos, darbus turpinātu veikt "Latvijas autoceļu uzturētājs".

Lai būtu kas nodrošina darbus pēc janvāra un varētu paspēt organizēt konkursus, Saeima likumprojektam noteica steidzamību. Gan par to, gan par pašu ideju sajūsmā nebija opozīcija.

"Vienkārši tagad notiek procedūra, saskaņā ar ko privātajam biznesam tiek nodoti jau no nākamā gada 100 miljoni nodokļu maksātāju valsts budžeta līdzekļu izmantošana. Tāpēc es kategoriski iebilstu pret šā likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā," akcentēja pie frakcijām nepiederoša deputāte Ļubova Švecova.

Tikmēr Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka šādā veidā valsts var nonākt ļoti sliktā situācijā. "Var būt pat viens uzņēmums, kas vinnējis visas lotes un var būt trīs uzņēmumi kā sabiedriskā transporta jomā – nevis trīs uzņēmumi, bet trīs personāži, kas sanāk kopā un vienojas par to, kā turpmāk pārvaldīs šo te tirgu," viņš iebilda.

Saeimas deputāts Māris Možvillo ("KPV LV") gan vērsa uzmanību, ka iepirkumus ir iespēja uzraudzīt un kontrolēt. "Biedēt ar to, kas nu būs un kā nu būs, kādi būs iepirkumi, es domāju, tas ir nepareizi, jo tikai sabiedrības un arī Saeimas rokās ir iespēja šos iepirkumus gan uzraudzīt, gan kontrolēt. Un tas ir iespējams, nevis dzīvot pārliecībā, ka nu visi zagļi, viss ir slikti," viņš pauda pārliecību.

"Interese piedalīties šajos darbos no uzņēmēju, no privāto uzņēmēju puses ir ļoti liela. Protams, pretī būs kvalitātes prasības, būs garantijas, būs viss pārējais, lai nebūtu tā, ka ziemā nav, kas nošķūrē sniegu, ja pēkšņi kaut kas notiek," komentēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Beigu beigās likumprojekts konceptuālu atbalstu guva. Atliek vēl otrais galīgais lasījums 17. decembrī.