Saeimā nonāk prasība sniegt topošajām un jaunajām māmiņām plašāku valsts atbalstu
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savākti 10 tūkstoši parakstu prasībai sievietēm nodrošināt atbalstu grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību posmā. Iniciatīvu jau šonedēļ skatīs Saeimas komisijā. Iniciatīvas iesniedzēja saka – ar pēcdzemdību depresiju sirgst aptuveni 20% jauno māmiņu, bet valsts atbalsts šī jautājuma risināšanā ir īpaši svarīgs, vēsta raidījums TV3 Ziņas.
Emociju juceklis, emociju karuselis – tā Madara raksturo pirmos trīs mēnešus pēc dzemdībām. Šodien viņa smaida. Ratos guļ meitiņa, bet pati māmiņa izbauda mierīgu pastaigu pa parku.
Madara nojauta, ka pēc dzemdībām viņas dzīve mainīsies, taču neapzinājās, kādā līmenī. Kad Melānija piedzima, ar savām emocijām mēģināja tikt galā pati, jo uzskatīja: labas mammas nedrīkst raudāt un justies slikti.
"Tas bija izmisums un bezpalīdzība. Sajūta, ka esi pazaudējis sevi un tev nav laika ne sev, ne savām pamatvajadzībām. Rodas iespaids, ka tev jābūt tik labai mammai un nedrīksti sūdzēties par savām sajūtām."
Jaunā māmiņa vairs neatceras, kā tikusi galā ar savām emocijām, taču skaidri zina, ka starp tām sajūtām, ko piedzīvoja, un depresiju – bijusi smalka robeža.
Dažādas ziņas no mammām un sāpīgi stāsti par pēcdzemdību depresiju ir dzirdami samērā bieži. Taču šis jautājums kļuva īpaši aktuāls pēc Annas Jansones pazušanas. Sieviete aizvien meklēšanā. Bet viņas mazulīte – atrasta bez dzīvības pazīmēm. Jansones vīrs iepriekš publiski atzina, ka sieva ārstēja pēcdzemdību depresiju.
Dažādi pētījumi liecina, ka ar pēcdzemdību depresiju sirgst aptuveni 20% jauno māmiņu. Ne visi stāsti ir ar traģiskām beigām, bet tie ir pietiekami nopietni, lai nepaliktu nepamanīti.
"Pirmajā naktī man parādījās doma, ka jāiet lēkt pa logu ārā." Fonda "Mammamammai.eu" dibinātāja atskaņo vienu no ziņām, ko saņēma no kādas mammas ar pēcdzemdību depresiju. Tādu stāstu viņas pieredzē gana daudz. Tāpēc šī un arī citu iemeslu dēļ uzsākusi iniciatīvu: sabiedrības portālā "Manabalss.lv" savākti 10 tūkstoši parakstu par to, lai valsts līmenī nodrošinātu atbalstu grūtniecībā, dzemdībās un pēc dzemdībām, jo tāds šobrīd neeksistējot. Vienīgais, kas sievietēm pienākas – vizīte pie ginekologa.
"Negribu, lai turpinām risināt sekas, bet, lai paejam vienu soli atpakaļ un saprotam, kas nepieciešams ģimenei, un iedodam preventīvi. Šobrīd sieviete viena pati. Bet tā tam nav jābūt. Jo tas ir sens teiciens, lai izaudzinātu bērnu, ir vajadzīgs ciemats. Kur tas ciemats palicis?"
Šonedēļ iniciatīvu skatīs Saeimas komisijā. "Ar cerību un vīziju par to, ka katra sieviete un bērns ir pelnījis atbalstītu ģimeni un ka valstij kaut ko nozīme. Gribu organizēt pilotprojektu, kura ietvaros sievietēm sniedz aprūpi individuāli. Nepārtraukts atbalsts dzemdībās un vismaz viena atbalsta vizīte pēc dzemdībām," stāsta Zilpauša.
Tikmēr Latvijas Vecmāšu asociācijas valdes locekle norāda, ka šī jautājuma kustināšana notiek jau gadiem ilgi, taču līdz šim – bez rezultāta.
"Jebkurš atbalsts sievietei un ģimenei ir nepieciešams. Jautājums, kādā kontekstā, kas to dara. Visur pasaulē to dara vecmātes, un tam vajadzētu rast finansējumu no valsts, lai pēcdzemdību aprūpē būtu kvalificēts speciālists, kurš spējīgs, kuram ir kompetence izvērtēt fizisko un psihoemocionālo stāvokli, lai rastu risinājumu vai aicinātu citus palīgā."
Pērn nogalē Veselības ministrijā izstrādāts pilotprojekts, kurā papildus definētajām grūtniecības vizītēm no ministrijas puses tiks atbalstītas arī papildu divas vizītes pie vecmātes. Ministrijas pārstāvji ziņo, ka šāda pieeja ļautu individualizēti risināt māmiņu vajadzības un sniegt kompleksu atbalstu jaunajām ģimenēm. Pilotprojekta uzsākšana plānota gada otrajā pusē. Sākotnēji to īstenos Rīgā un Pierīgas reģionos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
