Tāpat ziņojumā būs jāietver informācija par valsts un pašvaldību institūciju sadarbību, lai izveidotu atbalsta pasākumu sistēmu skolēniem, viņu ģimenēm un pedagogiem. Ziņojums līdz nākamā gada 15.februārim būs jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā (MK), paredzēts komisijas atbalstītajā priekšlikumā.
Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) priekšlikumu pamatoja, norādot uz atsevišķu organizāciju pretestību komisijas iepriekš atbalstītajiem likuma grozījumiem, kas paredz vardarbīgu bērnu nosūtīšanu mājmācībā. "Mēs kā deputāti ar savu rīcību esam veicinājuši asu sabiedrības reakciju, vairāk nekā 30 organizāciju pārstāvjiem atklātā vēstulē aizejošajai Saeimai paužot, ka šis, iespējams, ir sliktākais tās lēmums," sacīja politiķis. Ja šī Saeimas sasaukuma darbs nebeigtos, komisija vēl diskutētu ar organizāciju pārstāvjiem un panāktu kompromisu, taču, tā kā šādas iespējas vairs neesot, komisija likumprojektu var virzīt uz Saeimu, izdarot jaunus grozījumus, piedāvāja komisijas priekšsēdētājs.
Ašeradens rosināja izslēgt no likuma kritizēto punktu par skolēnu, kuri izglītības iestādē ir rīkojušies vardarbīgi, izglītības turpināšanu no dzīvesvietas. Tā vietā IZM būtu jāizstrādā minētais ziņojums.
Jaunā iecere paredz, ka IZM sadarbībā ar VM un Labklājības ministriju (LM) būs jāizstrādā informatīvs ziņojums arī par iekļaujošās izglītības attīstību visās izglītības pakāpēs. Šis ziņojums izskatīšanai MK būs jāiesniedz līdz nākamā gada 14.aprīlim, paredzēts atbalstītajā priekšlikumā.
Komisijas sēdē par iekļaujošas izglītības veidošanu tika secināts, ka pašreizējā izglītības sistēma ir tālu no iekļaujošas izglītības sistēmas, rosinājumu pamatoja Ašeradens.
Komisija atbalstīja likumprojektu pirms trešā lasījuma.
Iepriekš vēstīts, ka ap 30 nevalstisko organizāciju pārstāvji ir nosūtījuši vēstuli Saeimai, aicinot atteikties no plānotajiem Izglītības likuma grozījumiem, kas ļaus vardarbīgus bērnus nosūtīt mājmācībā.
Vēstules autori uzskata, ka šādas izmaiņas nozīmēšot, ka vispirms skola gaidīšot atkārtotu bērna vardarbīgas uzvedības epizodi, lai sāktu aktīvi rīkoties. Savukārt periodā, kad bērnam par atkārtotu vardarbīgu uzvedību izglītības iestādē ar izglītības iestādes vadītāja lēmumu ir piemērota izglītošanās ārpus izglītības iestādes, pastāvot liels risks, ka bērns būtiski iepalikšot izglītības programmas apguvē, kā arī bērns varot tikt "lielākā mērā pakļauts apdraudējumam no riskiem ģimenes un ielas vidē, radot bērniem noziedzības risku un ielu bērnu skaita pieaugumu".
"Nu nebūs tā, ka bērns aizies uz mēnesi mājās, nomierināsies, un atgriezīsies skolas vidē it kā nekas nebūtu bijis! Visdrīzāk, viņa grūtības tikai pasliktināsies, viņa nākotnes perspektīvas un iespējas pasliktināsies, tāpēc, ka izglītības kvalitāte nebūs tāda, kādu viņš varētu iegūt skolā," pauž Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.
"Būtu svarīgāk nevis redzēt bērnu kā problēmu, bet redzēt, ka problēma ir skolas resursa trūkums. un tas kas notiek skolā, skolas vide! No mūsu puses aicinājums, domāt, kā stirpināt skolas resursu, kā nodrošinat atbalstu pedagogiem, gan caur zināšām, gan citiem atbalsta mehānismiem, kā īstenot pierādījumos balstītas prevences programmas skolās, turklāt no tā iegūs ne jau tikai bērni, kuriem ir uzvedības grūtības, vai kuriem ir agresīva uzvedība, no tā iegūs ikviens bērns," viņa turpina.
"Var notikt tik vienkārši, ka ģimene izšķirās, un bērns nonāk krīzē, nesaņem atbalstu no vecākiem, kaut kādu periodu viņš paliek pamests un kliedz pēc uzmanības, un izpaužas skolā. tā nabv runa par kaut kādiem mistiskiem bērniem ar kaut kādiem mistiskiem traucējumiem, tajā epizodē var nonākt ik viens bērns! Mēs pieaugušie paši acīmredzot esam izveidojuši tādu vidi, kurā viņš protestē, kurā viņš faktiski ar savu uzvedību kliedz pēc palīdzības, tad sanāktu, ka mēs kā pieaugušie vēl viņu izmetam, sodam par to?" vaicā vecāku organizācijas "Mammāmuntētiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa Smildziņa.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
