Satraucoši dati: teju katra piektā jaunā māmiņa Latvijā cieš no pēcdzemdību depresijas
Novembrī apritēs divi gadi, kopš Latviju satricināja ziņa par pazudušo Annu Jansoni un viņas dažus mēnešus veco meitiņu. Abas tika atrastas mirušas, un traģēdija lika skaļāk runāt par jauno māmiņu mentālo veselību. Tagad noslēdzies līdz šim Latvijā vērienīgākais Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Dzemdību nama pētījums par pēcdzemdību depresiju, un rezultāti rāda, ka no tās pie mums cieš gandrīz katra piektā jaunā māmiņa.
Lai arī Viktorijai grūtniecības laiks bijis mierīgs un patīkams un topošā māmiņa jutās labi – pēc mazuļa piedzimšanas viss mainījies.
"Man bija tāds kritums uzreiz, arī garastāvoklī, man viss, pat niecīgas lietas, izveda ārā no sevis. Es vienkārši jutos ļoti slikti, viss mani tracināja, es visu laiku gribēju raudāt, no rīta nebija spēka, es vienkārši nevarēju piecelties."
Tā kā Viktorija jau agrāk bija saskārusies ar depresiju, viņa zināja, kādi soļi palīdz atgūties – ieguldot laiku un darbu, pēc dažiem mēnešiem viņa atguvusi līdzsvaru. Sieviete stāsta, ka grūtniecības laikā atbalsts no speciālistiem ir tiešām ļoti labs, taču pēc dzemdībām tas kļūst ievērojami vājāks. To pašu rāda arī jaunākais pētījums – no pēcdzemdību depresijas cieš gandrīz katra piektā jaunā māmiņa Latvijā.
"Mēs jutām, ka sievietes nav aprūpētas pietiekami, viņas paliek mūsu aprūpējošā sistēmā, tā kā iekrīt starp krēsliem. Ko tas nozīmē Latvijai, – katra piektā, ja Latvijā ir apmēram 12000 dzemdību, tad 2300 sievietes Latvijā cieš no šīs pēcdzemdību depresijas. Savukārt, ko mēs redzam savā psihiatrijas dienestā, pēc mūsu palīdzības gada laikā vēršas tikai daži desmiti, tātad ir ļoti daudz sieviešu, kuras nesaņem vajadzīgo palīdzību."
Pēcdzemdību depresija nav viegls emocionāls stāvoklis — tā būtiski ietekmē gan sievietes veselību, gan bērna attīstību, norāda psihiatrs. Smagākajos gadījumos tā var beigties pat letāli – pasaules dati rāda, ka piektā daļa sieviešu, kas priekšlaicīgi mirst pēcdzemdību periodā, izdara pašnāvību.
"Šī projekta būtībā tomēr ir meklēt risinājumu, kā vislabāk palīdzēt sievietēm šajā pēcdzemdību periodā. Mēs, pamatojoties uz pasaules labākajiem paraugiem, izstrādājām tādu – mēģinām pasaules labāko paraugu adaptēt Latvijas apstākļiem. Izveidot modeli, kurā sieviete ar sievietes vajadzībām atrastos aprūpes centrā un ap viņu veidot komandu, kurā ir ģimenes ārsts, dzemdību speciālists, vecmāte, ginekologs un citi iesaistīties speciālisti, kurus var konsultēt psihiatrs, lai vislabāk palīdzētu mammai."
Pētījuma laikā Latvijai pirmo reizi pielāgoti divi starptautiski rīki pēcdzemdību depresijas atpazīšanai, kas turpmāk būs brīvi pieejami mediķiem. Tas veikts gada garumā, aptaujājot sievietes, kuras pēc dzemdībām ieradās uz vizīti pie ginekologa Rīgas Dzemdību namā.
Pētījums atklāj, ka visbiežāk pēcdzemdību risks pieaug sievietēm, kurām trūkst fiziska un emocionāla atbalsta, kā arī tās, kuras grūtniecības laikā izjutušas lielu stresu. Satraucošs ir arī fakts, ka vismaz trešdaļa sieviešu, kurām bija pirmās pazīmēs, uz turpmāko konsultāciju neieradās.
"Tas nozīmē, viņa pati negrib atzīt, ka viņai ir kaut kādas problēmas, un tas otrs, partnera atbalsts un sapratne, jo sievietei, protams, pēc dzemdībām ir vajadzīgs atbalsts fizisks, garīgs un visādā veidā. Līdz ar to, ja jāiet ir uz konsultācijām, tas ir laiks, ko pavadi prom no bērniņa, vai arī uz to konsultāciju, visticamāk, var iet kopā ar bērniņu, bet tas nozīmē, kāda ir tā vide un kādi ir tie pakalpojumi."
Pētījums arī rāda – sievietēm, kuras grūtniecības laikā un dzemdībās saņēmušas partnera atbalstu, pēcdzemdību depresijas risks ir mazāks. Pirms pāris dienām savu meitiņu sagaidīja Monta un Haralds – viņi atzīst, ka, gatavojoties bērniņa piedzimšanai, pievērsuši uzmanību arī pēcdzemdību depresijas tēmai.
"Tas ļoti aktuāls temats, ko nevar paredzēt. Mēs interesējāmies, skatījāmies informāciju, kādas ir pazīmes. Vīram stāstīju, lai viņš zina, ka tas var par kaut ko liecināt. Un galvenais ir jārunā, ja tu redzi, ka kaut kas nav kārtībā, tad runā, jo es varu to nezināt. Atbalsts, jā, palīdzēt, sākumā daudz ko nezinām, arī ļaut mammai pagulēt, lai stiprāk ir. Tomēr es arī piedalījos, biju blakus, un tas viss process, nav nu, ir patīkams. Tas fināls ir neaprakstāms, tāpēc laikam paciest, un viss kārtībā, atbalstīt ļoti daudz."
Pētījuma veidotāji uzsver – jaunajām māmiņām Latvijā joprojām pietrūkst vienotas un koordinētas palīdzības sistēmas. Ar sagatavotajiem priekšlikumiem viņi plāno doties uz Veselības ministriju, lai turpinātu darbu pie jauna aprūpes modeļa ieviešanas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
