Līdz ar nepieciešamā parakstu apjoma savākšanu iniciatīva tikusi iesniegta Saeimā.
Īsā laikā savākti 10 000 parakstu, lai sertifikātu piešķirtu arī tiem, kuri asinīs var uzrādīt Covid-19 antivielas. Eksperti gan šādu ierosinājumu vērtē kā bīstamu.
Savākt vajadzīgo parakstu skaitu nebija grūti – īsā laikā iniciatīvu parakstījuši jau 10 600 cilvēku. Tie ir tie, kuri, pašiem nezinot, vīrusu ir pārslimojuši un var asinīs laboratoriski uzrādīt Covid-19 antivielas, bet vakcinēties viņi nevēlas.
Iniciatīvas autore ir kāda fizioterapeite no Daugavpils Alīna Škutāne. Šobrīd gan viņa ar bērniem dzīvo pa mājām uz "slimības lapas", bet kas notiek tālāk – viņai plāna nav. Poliklīnikā, vismaz cik pašai Alīnai zināms, viņa palikusi pēdējā no mediķiem, kurai nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, tāpēc no nākamās nedēļas strādāt vairs nedrīkst. Tas arī bijis par pamatu parakstu vākšanai.
"Pirms sāka pierunāt darbā, es par savu naudu sataisīju analīzes un noskaidroju, ka man ir antivielas. Varbūt iesnas pagājušajā gadā bija, sanāk – tas bija Covids. Sanāk, es izslimoju, bet man tiesību nav."
Alīna intereses pēc antivielu testu veikusi vairākkārt. Gada sākumā to daudzums bijis pie simta, vēlāk 86 , tagad vairs tikai 46, bet sieviete ir pārliecināta, ka ar to pietiek, lai būtu pasargāta no vīrusa.
"Es esmu gatava taisīt kaut katru mēnesi pārbaudi uz antivielām. Parāda, ka viņam antivielas ir, un sertifikāts turpinās. Pēc tam skatīsimies," saka Alīna.
Lūgta komentēt, vai antivielu esamība liecina par imunitāti pret vīrusu, profesore Dace Zavadska atbild – viennozīmīgi, ka nē. Vēl vairāk, ļaut cilvēkam domāt, ka viņš ir pasargāts, būtu bīstami gan pret pašu, gan visu sabiedrību.
"Medicīnā mēs mācāmies ilgi, visu mūžu, un tie, kas saprot kaut ko no imunizācijas un anivielām, māk tajā dziļajā mežā, kur ir ļoti daudz malkas, kaut kā orientēties. Daudzām infekcijas slimībām arī pēc gadu desmitiem nav bijis iespējams, vadoties tikai pēc antivielām, noteikt konkrētu skaitu vai rādītāju, kurš ticami apstiprinātu, ka ir pieteikama aizsardzīuba un tā ir ilgtspējīga. Un Covid-19 pagaidām ir viena no šīm infekcijām, kur nav zināms aizsardzības skaitlis, ja runājam par antivielām."
Iniciatīvas autores pēdējā cerība ir kaimiņvalstu pieredze. Lietuvā laboratoriski pierādīta antivielu klātbūtne tik tiešām kalpo par pamatu sertifikātam, kas derīgs 60 dienas. Profesorei gan arī tur ir skarbs vērtējums.
"Zinātne jau pēc valstīm neatšķiras. Covid jautājumi nereti kļūst politiski un ierēdnieciski. Un lēmumi arī balstās uz citiem apsvērumiem, kas ne vienmēr ir pamatoti."
Tieši politiķiem šobrīd sakāms nākamais vārds – pārsniegusi 10 000 slieksni, iniciatīva nonāk Saeimā. Tiesa, tur šoruden līdzīgs ierosinājums no opozīcijas deputātu puses jau divas reizes noraidīts kā pāragrs un zinātnē nebalstīts.
Kā ziņots, līdzīgus likuma grozījumus deputāti virzīja arī 16.septembra sēdē, taču arī tad tie tika noraidīti. Septembrī debatēs parlamentā Saeimas deputāts, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (AP) norādīja, ka šie grozījumi ir pāragri. Politiķis norādīja, ka piekrīt iesniedzējiem, ka jāpieņem zinātnē balstīti lēmumi, un vērsa uzmanību, ka pēc antivielu ainas neesot iespējams pateikt, kad cilvēks ir saslimis un kāda ir viņa aizsardzība pret Covid-19.
Pretēja situācija ir ar vakcinētiem un pārslimojušiem cilvēkiem, kad ir zināms laiks, kad notikusi vakcinēšanās un pārslimošana, norādīja Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs. Politiķis pauda, ka trūkst zinātnisku pierādījumu, ka informāciju par antivielām varētu pielīdzināt vakcinācijai vai pārslimošanai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
