"Šeit ir ļoti jautri." Bērni no Ukrainas priecīgi par iespēju būt Latvijā vasaras nometnē
34 Ukrainas Gaisa spēku karavīru bērni no dažādām kara plosītajām pilsētām Latvijā ir jau nedēļu. Siguldā viņi ķēruši piedzīvojumus šķēršļu trasē, bet Rīgas pilī ciemojušies pie Valsts prezidenta.
Šeit viņi piedalās vasaras nometnē ar zīmīgu nosaukumu – "Zem miera spārniem". Šī ir jau trešā šāda nometne, ko rīko Latvijas Gaisa spēki, atbalstot kolēģu ģimenes Ukrainā.
"Šie bērni šeit ir ieradušies, lai izbaudītu vismaz vienu prieka un mierpilnu nedēļu. To, ko viņi tagad diemžēl nesaņem savās mājās Ukrainā. Mēs ar prieku un lielu atbildību uzņemam bērnus, savus Ukrainas kolēģu bērnus, ļoti priecājamies, ka viņi ir šeit un mēs viņus varam atbalstīt, un ka vecāki tur var mierīgi pildīt savus dienesta pienākumus."
Jaunieši piedalās dažādos saliedēšanās uzdevumos, radošās aktivitātēs un sporta spēles.
Pāvelam ir 12 gadu, viņš ir no Odesas. Ar mājām viņam saistās divas lietas – jūra un sprādzieni.
"Es pirmo reizi esmu Latvijā, un šī nometne man ļoti patīk, te ir daudz ko darīt un mēs arī braucam apskatīt dažādas vietas. Nometnes vadītāji ir tik ļoti, ļoti jauki, es priecājos, ka varu būt šeit. Ik pa laikam aizdomājos par mājām, bet tad atkal kāda spēle mani atgriež atpakaļ nometnē."
Lirai ir 15, viņa dzīvo netālu no Kijivas, arī meitene norāda – nometnes ikdiena ir tik piepildīta, ka neatliek laika drūmām domām.
"Šeit ir ļoti jautri un esmu ieguvusi daudz jaunus draugus, te ir daudz ko darīt un nekad nav garlaicīgi. Protams, ka domāju par Ukrainu, tās ir manas mājas, es tur dzīvoju, bet šeit ir tik labi, ka man neatliek daudz laika domām par dzimteni."
Taču Deniss atzīst, ka viņš nometnē skumst pēc ģimenes. Viņš ļoti gaida, kad atkal varēs atgriezties mājās. "Protams, te var labi pavadīt laiku, bet vienalga – gribas uz mājām," viņš saka.
Ukraiņi ļoti novērtē, ka viņu bērniem ir iespēja brīvi uzelpot, smieties, bezrūpīgi pavadīt kaut nedēļu šajā vasarā – visu to, ko Ukrainā šobrīd vairs nav iespējams piedzīvot.
"Pats galvenais ir – attieksme, šī labestība un mājīgums, to nevar pat izskaidrot. tāds arī bija mūsu mērķis – lai bērni aizmirstu par to drausmīgo karu, kas pie mums notiek, par raķešu un dronu uzbrukumiem. Dažiem bērniem diemžēl vairs nav palikuši vecāki, kādam nav mammas, kādam nav tēta. bet šeit viņi kā brāļi un māsas jūtas, it kā visi kopā būtu atbraukuši pie radiniekiem."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
