"Sen jau vajadzēja." Valdība dod zaļo gaismu Bauskas apvedceļa projektam
Sen jau vajadzēja! Tā par valdības doto zaļo gaismu Bauskas apvedceļa projekta sākšanai saka paši baušķenieki. Satiksmes ministrija iecerējusi, ka jauno šoseju varētu uzbūvēt līdz 2030. gadam un tad beidzot mazpilsēta būtu atslogota no kravas automašīnu satiksmes, kā arī nemitīga trokšņa un vibrācijām, vēsta TV3 Ziņas.
Ja jānosauc lietas, kas simbolizē Bausku, daudzi minētu Bauskas pili, alus darītavu, Mūsu un Mēmeli, iespējams, kādu pasākumu, kas šajā pusē notiek. Taču jau ilgstoši par vēl vienu Bauskas vizītkarti kļuvušas nebeidzamas kravas automašīnu rindas, kas rada troksni un rīboņu.
Ik stundu pat vairāki simti kravas auto dodas tranzītā uz Lietuvu, caurbraucot Bausku. Tā ir realitāte, ar kuru vietējiem jāsadzīvo jau gadiem. Šejienieši dzīvo, strādā un pat nereti izklaidējas un bauda kultūru satiksmes trokšņos.
"Ir kaut kādi brīži, kad tās fūres braukā intensīvi, tad tas troksnis ir tiešām liels, jo ir akas vāki un pārējais. Tā kā tā strādāšana arī mums ir ierobežota, un karstā vai siltā laikā mēs to logu nemaz nevaram turēt vaļā."
Troksnis mēdz traucēt arī amatieru kolektīviem, kuri kultūras centrā aizvada mēģinājumus. Turklāt no satiksmes pilsētā pastiprināti veidojas putekļi, jūtamas vibrācijas, kas no lielās satiksmes noslodzes, nenāk par labu visām centrālo ielu malās esošajām ēkām.
"Apmetums mums regulāri birst nost no visām šīm vibrācijām, un tas padara to mūsu ēku nepievilcīgu, un tās problēmas ir. Esam arī stiprinājuši pamatus pagrabā, lai tā ēka nesagrūtu. Tas nav tikai no vecuma, tas ir arī no tām nemitīgajām vibrācijām, ko mēs sajūtam, un arī redzam, kā tā ēka izskatās."
Cerība gan baušķeniekiem tagad dota no valdības puses. Valdība apņēmusies līdz 2030. gadam īstenot sen solīto apvedceļa izbūvi. Nedaudz virs 14 kilometru garās šosejas izmaksas lēš vairāk nekā 300 miljonu eiro apmērā, taču projektu iecerēts īstenot ar publiskās un privātās partnerības modeli.
Tas nozīmē, ka būvnieks par saviem līdzekļiem ceļu uzbūvēs un pirmos gadus arī uzturēs. Savukārt valsts 20 gadu laikā to atpirks. Vietējie saka – beidzot redzams kaut kas vairāk par solījumiem, jo runas par apvedceļu plāniem, tie dzird jau kopš 1989. gada. "Sen jau vajadzēja. Cik tad ilgi var indēt mūs? Parēķiniet, kas te brauc cauri, kādas smagās mašīnas, viss. Tas taču nenormāli," pauž Bauskas iedzīvotājs Jānis.
Bauskas iedzīvotājs Egidijs teic, ka visvairāk traucē troksnis. "Veciem cilvēkiem tā noteikti ir liela problēma, jaunie varbūt var sadzīvot, bet cerams, ka tiks atrisināts viss," pauž vietējais iedzīvotājs.
"Briesmīgi tas ir. Fūres visur, domāju, ka tiem iedzīvotājiem ir briesmīgi, un tur lejā Rātslaukumā ir diezgan traki. Un te jau ne tikai fūres, bet arī, ja uztaisītu apvedceļu, kas brauc uz leišiem, brauktu pa apvedceļu, tad bišķiņ mierīgāk mums te būtu."
Arī Bauskas novada pašvaldībā saka, šāds lēmums būtu bijis vajadzīgs jau pirms vairākiem gadiem. Vietvaru arī nebaida, ka, tranzītam paejot garām pilsētai, tajā dzīve un bizness apstāsies. Pieredze liecina, ka caurbraucēji tāpat Bauskā netērēja naudu, savukārt pilsēta būs atbrīvota no kravas automašīnām un pavērsies jaunas attīstības iespējas.
"Mums ir liela problēma ar šīm vecajām ēkām, kas ir kultūras vēstures pieminekļi, un faktiski tagad ir bezjēdzīgi tur guldīt naudu iekšā, jo zonām, ka šī vibrācija, tas viss neuzlabo stāvokli ēkām. Un tad būtu cerība, ka varētu savest kārtībā pakāpeniski tās ēkas, un arī šeit tūrisms vairāk plauktu."
Aizvien dzīvs ir arī plāns par Iecavas apvedceļa būvniecību, taču tas būtu realizējams tikai pēc šosejas ap Bausku izbūvi, tātad tur darbi optimistiskākajā scenārijā, varētu sākties ne ātrāk kā 2030. gadā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
