"Nāksies atteikties no ambiciozās Rīgas apvedceļa pārbūves" – LVC šefs izgaismo naudas trūkumu nozarē

Intervijā "900 sekundēm" Lazdovskis norādīja, ka kopš pandēmijas par 20 līdz 30% ir sarucis LVC pieejamais finansējums Latvijas autoceļu remontam. 2020., 2021. un 2022. gadā bija pieejams arī Covid-19 finansējums, kas nozīmēja, ka kopumā autoceļiem tobrīd ik gadu tika atvēlēti no 200 līdz 230 miljoniem eiro gadā. "Pie būvniecības cenu līmeņa, kas bija par apmēram 20% zemāks nekā šobrīd," atzīmēja Lazdovskis.

Piemēram, šogad, 2024. gadā, Latvijas valsts autoceļu remontdarbiem ir atvēlēti kopumā 160 miljoni eiro. Par šādu summu valsts uzņēmums plāno strādāt pavisam 450 līdz 489 kilometros Latvijas ceļu tīkla. Tiesa, pavisam autoceļu tīkls ir 20 000 kilometru garumā.

Kā būtiskākās remontdarbu vietas, kur jau šobrīd rit būvdarbi, Lazdovskis minēja Jelgavas šoseju virzienā no Jelgavas uz Rīgu. Tur norit seguma atjaunošanas darbi. Lieli pārbūves projekti noris uz A5 šosejas – no Babītes līdz Piņķiem, kā arī uz A2 šosejas – posmā no Melturiem līdz Bērzkrogam.

Lazdovskis sacīja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ nozarei šobrīd paredzams, ka atsevišķi iecerētie pārbūves projekti būs jāpiebremzē.

Mārtiņš Lazdovskis

VAS "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs

"Pārskatāmā nākotnē mums nāksies atteikties no vairākiem ambicioziem pārbūves projektiem. Konkrēti nav identificēti, bet principā tas pats Rīgas apvedceļš, par ko mēs esam daudz, daudz runājuši. Un kur šobrīd notiek ietekmes uz vidi novērtējumi. Iespējams, šis projekts varētu netikt realizēts tik ātri, kā bijām plānojuši. Nu tas pats ir attiecībā uz P4 Kangaru kalnu pārbūvi, par ko arī ilgstoši ir runāts. Tie ir tādi pietiekami nopietni pārbūves projekti, kuru realizācijai varbūt mums finansējums neatradīsies."

Lazdovskis vienlaikus norādīja, ka attiecībā uz minētajiem projektiem, LVC koncentrēsies uz esošā ceļu stāvokļa saglabāšanu un asfalta virskārtu nomaiņu.

Šobrīd kā vienu no būtiskiem projektiem, ko nepieciešams īstenot, Lazdovskis arī minēja Bauskas apvedceļu. Iecerēts, ka finansējumu tam varēs rast, īstenojot privātās-publiskās partnerības projektu. Lazdovskis arī atgādināja, ka "Latvijas Valsts ceļi" vēsturiski finansēts no diviem avotiem, no valsts budžeta finansējuma, kas "vienmēr bijis nepietiekams". Tomēr būtisku daļu, pat pusi līdz divām trešdaļām, veidojis Eiropas Savienības finansējums. Tas tuvākajos gados LVC būs pieejams būtiski mazākā apmērā.

"Šobrīd galvenokārt jābalstās uz budžeta finansējumu. Jāmeklē arī inovatīvāki risinājumi – publiskā un privātā sektora partnerība. Viens no šādiem piemēriem ir Ķekavas apvedceļš," sacīja Lazdovskis.