Sīknauda un liela nomināla nauda – vai tai ir vieta sabiedriskajā transportā? Atbild Rīgas satiksme un Latvijas Banka

Šoreiz portāls Skaties.lv vēlējās noskaidrot – ko darīt gadījumos, kad sabiedriskajā transportā pasažieris vēlas norēķināties ar sīknaudu vai arī gluži pretēji – kādu lielāku naudaszīmi. Vai gadījumā, ja šoferis nepieņem kādu prāvāku naudaszīmi, potenciālajam pasažierim ir tiesības celt traci vai tomēr jāsamierinās un jākāpj laukā no autobusa vai tramvaja?

PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane:

Sabiedriskajā transportā tomēr būtu jādomā par kopējo efektivitāti. Proti, norēķināšanās skaidrā naudā nav vienīgais veids, kā iegādāties biļeti sabiedriskajā transportā. To ir iespēja nopirkt, piemēram, kā e-talonu. Domājams, ka pasažieri arī nebūtu apmierināti, ja katrā pieturvietā sabiedriskā transportlīdzekļa vadītajam nāktos skaitīt, piemēram, ļoti sīkas monētas, vai meklēt atlikumu lielām naudas zīmēm. Sabiedriskajā transportā ir arī redzami uzraksti ar aicinājumiem sagatavot precīzu naudu par biļeti. Gadījumā, ja iekāptu kontrole, bet pārāk liela nomināla dēļ nebūtu nopirkta biļete, faktiski pasažieris ir braucis bez biļetes. Tiesa gan, tur liela loma ir cilvēciskajam faktoram. Ja šoferis apstiprina, ka cilvēks gribējis nopirkt biļeti, iespējams, no soda par braukšanas bez biļetes varētu izvairīties. Taču droši apgalvot to nevar.

Uzņēmuma Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis:

Jautājumam par ļoti maza un ļoti liela nomināla naudu ir cilvēciskā un juridiskā puse. No cilvēciskā viedokļa raugoties, par pārāk mazu naudu (piemēram, pa vienam un diviem centiem) šoferiem nevajadzētu iebilst – tā tomēr ir nauda, un tā ir jāpieņem. Taču tajā pašā laikā, ja grib nopirkt pieciem pasažieriem biļetes, dodot naudu pa vienam un diviem centiem, ir jāsaprot, ka tiek kavēta satiksme. Šajā gadījumā šoferim ir jāiekļaujas noteiktā braukšanas grafikā, tāpat arī pasažieri nav ieinteresēti, ka transports kavējas, jo transportlīdzeklis stāv, jo šoferis ilgi skaita naudu. Ja runā par liela nomināla naudu, tad var gadīties arī tā, ka šoferim nav, ko izdot. Jāsaprot, ka šofera pienākums tomēr ir vadīt transportlīdzekli, nevis meklēt maiņas naudu. Mēs vienmēr esam lūguši sagatavot precīzu naudu, turklāt aptuveni 400 tirdzniecības vietās biļetes var nopirkt iepriekš. Ja šoferim būs iespēja izdot, viņš biļetes iegādi neliegs.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns:

Eiro ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, ka jāpieņem jebkur. Ja tas netiek pieņemts, tad pircējs var sūdzēties, piemēram, PTAC. Taču mēs izprotam, ka, piemēram, mazajiem tirgotājiem var rasties problēmas ar liela nomināla naudas zīmēm. Tādēļ Latvijas Banka aicina iedzīvotājus izturēties ar izpratni pret tirgotājiem. Ne pircējam vajadzētu iet uz mazu kiosku ar 500 eiro naudas zīmi, ne pārdevējam lamāties, ka šāds pircējs ir atnācis. Šādos gadījumos vajadzētu meklēt citus risinājumus, piemēram, norēķināties ar kartēm. Tāpat arī, ja sabiedriskajā transportā mēģina iedot lielu naudas zīmi, tas nav labi nedz no drošības aspekta, nedz tādēļ, ka tiek kavēta satiksme.

Latvijas Bankas pārstāvis norāda, ka mēģinājumi tirdzniecības vietās dot liela nomināla eiro naudas zīmes bija vairāk vērojami aptuveni pirms gada, kad Latvijā eiro nomainīja ierastos latus. Cilvēki tā darīja, jo vēlējās apmainīt naudu veikalā, nevis valūtas maiņas punktā, un tad radās problēmas mazākos veikalos. "Taču principā tie ir atsevišķi gadījumi, un kopumā tā nebija liela problēma," norāda J. Silakalns.