Sievietes aizvien kūtri apmeklē krūts vēža skrīningu. NVD aicinājumu sūtīs uz telefonu

Irīnai Jaunumai, krūts vēža biedrības "Vita" vadītājai, pirms vairākiem gadiem atklāja krūts audzēju. Toreiz, sākusi meklēt sliktas pašsajūtas iemeslus, viņa nonāca līdz diagnozei. "Man diagnosticēja vēzi pirmajā stadija, izdevās pa astoņiem mēnešiem izoperēt onkoloģiju un iziet rehabilitāciju," teic Jaunuma.

Kā saka biedrības vadītāja, viņas veiksmes stāsts balstās uz agrīno vēža atklāšanu. Jo praktiski visos tādos gadījumos slimību iespējams izārstēt.

Statistikas dati liecina, ka visbiežāk ar diagnozi "krūts vēzis" nākas saskarties sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem. Tādēļ Latvijā šī vecuma grupa ir iekļauta valsts apmaksātā skrīninga programmā, un reizi divos gados saņem uzaicinājumu veikt profilaktisko pārbaudi.

Taču sieviešu atsaucība ir niecīga. Kamēr citās valstīs tie ir 70-80% sieviešu, kuras atsaucas aicinājumam, Latvijā vēl nevienu gadu nav pārsniegti 50% no visām uzrunātajām sievietēm. Tas nozīmē, ka šāda veida skrīnings nestrādā, secina speciālisti. Dakteri saka, ka lielāku atsaucību var panāk ar personalizētu pieeju – piezvanot vai nosūtot īsziņu.

Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs Jānis Eglītis norāda, ka pamatproblēmas ir ar skrīninga organizāciju, kura vēstules izsūta pacientiem, proti, Slimību profilakses un kontroles centrs. Tomēr būtu nepieciešama viena atbildīgā iestāde par skrīningu valstī.

"Jāmaina veids, kā tiek paziņots. Liela daļa sieviešu šo vēstuļu nekad nav saņēmušas. Bet tās, kuras ir saņēmušas, iespējams, baidās, ka atklās vēzi. Neizprot, ka, vēzi atklājot bez izpausmēm un sūdzībām, prognoze izārstēties ir daudz veiksmīgāka," norāda Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Vija Veisa.

Veselības pratība un zināšanas par vēža riskiem Latvijā arī neesot pietiekamas, pauž speciālisti. Piemēram, Eglītis norāda, ka novēloti pēc palīdzības pie ārsta vēršas tāpēc, ka ir nepietiekams izglītības līmenis. "Izglītība. Atkarīgs no tā, kur dzīvo, un saistīts ar šo izglītības līmeni. Neticība, ka var būt vēzis un ka var būt ārstējams. Stigmas iesēdušās sabiedrībā," teic ārsts.

Ārsti aicina nebaidīties un uzrunāt arī savus ģimenes ārstus par iespējamajiem skrīningiem. Tikmēr valsts līmenī būtu jāveido sistēma, lai aktuālā informācija par veselības stāvokli būtu pieejama ikvienam ārstam.

Tikmēr Nacionālais veselības dienests (NVD) norāda, ka šobrīd tiek strādāts pie risinājuma, lai varētu ieviest īsziņu nosūtīšanu mērķauditorijai ar aicinājumu veikt valsts apmaksātu vēža skrīningu. Paredzams, ka šīs izmaiņas varētu tikt ieviestas 2025. gada 1. pusgadā.