Sigitas video ar buti dažās dienās "uzspridzina" internetu – kas tajā tik īpašs?

Sigitas platformā "TikTok" ievietotais "lapiņas" video, kas ir tikai nieka astoņas sekundes garš, nu ir noskatīts 749 300 reižu. Un tas ir lielākais skatījumu skaits no visiem 218 video, lielākoties veltītiem makšķerēšanai vai loma pagatavošanu, ko Sigita tiktok platformā izvietojusi kopš 2021. gada. Makšķerniecei pašai notikušais ir liels pārsteigums. "Man nekad nelikās, ka varētu tā aiziet – tik lielā apjomā. Lielākais jonis bija otrā trešā diena," viņa pastāsta portālam "tv3.lv".

@sigitabarkova #relaxing #fishing #KurSetka? #latvia ♬ sunet original – 𝔓â𝔫ă𝔩𝔞𝔰𝔣â𝔯ș𝔦𝔱

Taujāta, kā tapa video, Sigita pastāsta, ka to uzfilmējusi, piedaloties bušu ķeršanas sacensībās Jūrkalnes pludmalē [Jūras makšķerēšanas festivāls, 18. oktobrī]. "Tā bija mūsu komandas laimīgā bute, ko noķērām," par sacensībām teic makšķerniece un piebilst, ka zivs bija mazāka par 18 centimetriem, tāpēc bija jāpalaiž atpakaļ jūrā. Pirms to nogādāt dziļumā, Sigita buti ielaida pludmales peļķītē, lai varētu nofilmēt. "Mans mērķis bija parādīt, kā bute ātri ierokas zemē, un tad varis nevar saprast, vai smilts vai bute. Tāpēc video tik īss," par video tapšanu pastāsta makšķerniece.

Bute – maskēšanās meistare

Bušu ķeršanas sacīkstēs viņa piedalījās kopā ar vīru, un komanda nepalika pēdējie, bet "apmēram virs puses". "Apmierina," par rezultātu teic makšķerniece, kuras specializācija gan ir karpu ķeršana – nu jau apmēram trīs gadus. Kopā ar vīru viņa startējusi profesionālajās karpu makšķerēšanas sacensībās Vipēdis 2023. gadā, iegūstot 5. vietu. Savukārt 2024. gadā Sigita piedalījās Pasaules čempionātā Latvijā, kopā ar pārējām dāmām iegūstot Latvijas izlasei 1. vietu.

Viņa tāpat piedalījusies karpu ķeršanas sacīkstēs arī citviet pasaulē, un konkursus makšķerēšanā vērtē drīzāk kā laimes spēli. Rezultāts neesot prognozējams.

Sigitai sarunā grūti atminēties, kad tieši viņa aizrāvās ar zivju ķeršanu. Noteikti pagājuši vairāk nekā desmit gadi, varbūt pat visi 15. "Vīrs mani saslimdināja," smejot atzīst sieviete. "Man kādreiz riebās makšķerēt, bet viņš parāva tam visam līdzi." Arī abi bērni nu aizraujas ar zivju ķeršanu. Šovasar vecākā, 15 gadus vecā meita uzvarēja karpu un mazo zivtiņu sacensībās pasākumā ģimenēm. "Grupā bija tikai puiši, viņa vienīgā meitene. Viņa noķēra karpu," lepnumu neslēpj Sigita. Ģimene mēdz sacensībās startēt arī kopā. Lielākais panākums aizvadītajā vasarā – ģimene bušu ķeršanas sacīkstēs Jūrkalnē, ko rīko "Alex Crazy Fisherman", ieguva pirmo vietu un balvā divas, kā teic Sigita, kolosālas makšķeres, kuras bušu ķeršanai ar vīru izmanto joprojām.

Svarīgs ir pareiz aprīkojums

Kāpēc makšķerē? "Sporta pēc," atbild Sigita. Tikpat svarīgi ir arī pavadīt laiku dabā, pie jūras – kopā ar vīru un bērniem. Lai sāktu nodarboties ar makšķerēšanu sevišķi dārgu aprīkojumu nemaz nevajag, teic sieviete. Pietikšot ar aprīkojumu, kas izmaksā ap 20 eiro. "Parastajai makšķerēšanai, savai atpūtai, ko apvieno ar ikdienu – ar tādu viennozīmīgi var," viņa pārliecināta, un pastāsta – viņai personīgi ir vairāki makšķerēšanas komplekti. Aprīkojums, kas piemērots, lai ķertu karpas, cits aprīkojums – butēm.

Bušu ķeršanai veikalos ir nopērkamas speciālas makšķeres. Tādas, kurām trim āķi un spīgulīši. Butes atļauts ķert sākot no septembra, un tieši rudens ir īstais zivju ķeršanas laiks, jo tad tās ir "biezas uzēdušās, nāk krastā". Bušu ķeršana turpinās līdz par brīdim, kad aizsalst jūra. Tas, vai izdosies notvert jūras lapiņas, atkarīgs no daudziem apstākļiem, arī no vēja, straumes, un arī no aprīkojuma. Vajadzīga arī pacietība, un vislabāk butes izdodas noķert vakaros un naktīs. "Nevajag būt baigam ģēnijam, lai notvertu buti," uzskata Sigita.  "Tā ķeras uz garnelēm, reņģēm, cāļu sirdīm, svaigām zivīm. Gadās, ka notverta viena, bet paturi makšķeri ilgāk un uz āķa ir divas vai trīs," viņa stāsta par pieredzēto.

Vaicāta, kāpēc bušu ķeršana tik populāra Latvijā, Sigita spriež: zivs ir daļa no latvieša ēdienkartes, ļoti ierasta. Viņai personīgi vislabāk garšo bute, kas izcepta sviestā cepekškrāsnī. Ēšanai piemērotākas tās, kuru garums ir sākot no 25 centimetriem; mazākas Sigita parasti palaiž atpakaļ jūrā.