Ēriks ir no Rēzeknes, mācās 12. klasē. Viņam šķiet – nākotnē varētu kļūt par skolotāju. Lai par to pārliecinātos, mērojis trīs stundu ilgo ceļu līdz Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātei.
"Man patīk valodas, man patīk ceļot, patīk kaut ko jaunu zināt. Patīk gan vācu valoda un angļu valoda," stāsta Ēriks.
Puiša šā brīža priekšstats – skolotāja darbs ir ne vien ārkārtīgi būtisks, bet arī grūts: "Kad es skatos uz saviem skolotājiem, man liekas, tas ir ļoti interesanti. Tas ir ļoti tāds drošs darbs. Vajag iedvesmot savus skolēnus, lai viņi būtu gudri cilvēki."
Ēriks visu dienu Latvijas Universitātē pavadīja kopā ar Pedagoģijas programmas pirmā kursa studenti Jekaterinu.
"Man liekas, ka šī programma ir ļoti laba, lai skolēns jau vidusskolā varētu izvēlēties, ko viņš patiešām grib. Ja tu būsi kā ēniņa uz vienu dienu, tad tu vari reālā dzīvē ieskatīties, kā tas viss darbojas, kāda ir studentu dzīve iekšējā," stāsta Jekaterina.
Skolēnam iekāpjot "studenta kurpēs" iegūst abas puses, saka fakultātes dekāne.
"Tā nav tāda ļoti formalizēta procedūra – mēs te tagad saskaņojam sarakstus, pēc tam mēs te nākam un pierakstāmies, bet ir interese, atnāk, piesakās un apstaigā tur, kur var iet iekšā un ierauga to, kas tur ir. Tas ir ikdienas process ar ikdienas garšu," norāda LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela.
Viena kopīga diena ar teju savu vienaudzi var būt daudz vērtīgāka par ielūkošanos augstskolas mājaslapā vai formālas prezentācijas apskatīšanu, atzīst arī Ēriks: "Skolēniem tā ir ļoti forša iespēja – skatīties uz studentiem, tāpēc, ka es vēl nezinu, vai es gribu būt par skolotāju, un es domāju, ka šodien es to uzzināju."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
