Uz saturu

Situācija kritiska, bet vēl glābjama. Mediķi vērš uzmanību naudas trūkumam veselībā

Situācija ir kritiska, bet vēl glābjama. Šāds vēstījums izskan no pacientiem un veselības aprūpes jomas pārstāvjiem, kuri šodien īpašā akcijā ar klusuma brīdi un dzelteno kartīti vērsa uzmanību trūkstošajam finansējumam.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Gadu no gada, valdību no valdības, Saeimas saukumu no Saeimas sasaukuma – veselības aprūpe pastāvīgi bijusi politiķu sāpju bērns. Rindas garas, pacientu līdzmaksājumi lieli, reformas buksē, un naudas nepietiek. Veselības nozarē arī spilgti kontrasti.

Gadu laikā vietējā finansējuma "caurumus" palīdzējusi "aizlāpīt" Briseles nauda. Stradiņa slimnīcā varam, piemēram, redzēt par Eiropas finansējumu uzcelto jauno un glauno korpusu. Turpat blakus slejas viens no vecajiem. Šajā ēkā atrodas, piemēram, arī Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļa.

Tāpat konkrētajā namā Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centrs, kura pārstāvji šodien piedalījās īpašā akcijā, ar klusuma brīdi pievēršot uzmanību trūkstošajam finansējumam nozarē. To izjūtot katru dienu – telpās, personālā, medikamentu pieejamībā.

Solveiga Jēkabsone
pneimoloģe

"Ir tāda diagnoze, piemēram, sarkoidoze, kur es nespēju piedāvāt saviem pacientiem adekvātu terapiju atbilstoši ne vadlīnijām, ne Eiropai, nekam. Diemžēl mums nav finansējuma, un es savam jaunajam pacientam, kurš bieži vien ir jaunāks pat par mani un kuram būtu nepieciešams saņemt dažus gadus medikamentu, to nevaru iedot. Tā vietā viņš invalidizējas, iziet ārpus darba [tirgus], ārpus visām sociālajām garantijām, nokļūst uz dialīzes un ir ļoti liels slogs veselības aprūpei. Tā vietā, lai dažus gadus mēs viņu paārstētu par salīdzinoši nelielām izmaksām."

Šīs dienas akcijā piedalījās arī farmācijas uzņēmumi, pacientu organizācijas un citi mediķi – kā Rīgā, tā reģionos. Klusuma brīdī vienlaikus pacelta dzeltenā kartīte. Brīdinājums, ka situācija nozarē ir kritiska. Kritiska, bet vēl glābjama. Uz paceltās kartītes uzraksts "Bez veselības nav valsts!".

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Solveiga Jēkabsone
pneimoloģe

"Cerība ir muļķa mierinājums, bet tā vienmēr dod ticību. Jāsaprot, ka mēs Latvijā [no budžeta veselībai] tērējam 4,3-4,5% procentus no IKP, bet realitātē tie ir 8%. Tātad četrus no tiem nosedz pats pacients. Tas nav īsti ok, jo mēs tomēr cenšamies nodrošināt mūsu iedzīvotājiem labāko veselības aprūpi, kādu mēs varam. Pirkt ieročus un visas citas lietas darīt, ja mums nav iedzīvotāju, kuri ir veseli, kuri var ar to nodarboties… Par to ir jāpadomā arī."

Nozares politiskajā vadībā atzīst, ka faktiski ir vienotās pozīcijās ar šodienas akcijas dalībniekiem. Papildu nauda pastāvīgi prasīta budžeta sarunās. Finansējums pieaug, bet visas vajadzības netiek apmierinātas, un nozare dzīvo deficītā.

Līga Āboliņa
Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra, "Jaunā Vienotība"

"Jā, mēs savā ziņā esam vienisprātis. Budžeta mums nepietiek. Es domāju, ka to arī sabiedrība redz. (TV3: Nu, bet jūs esat politiska amatpersona. Kāpēc tad jums neizdodas kopā ar veselības ministru pārliecināt pārējos politiskos kolēģus, ka vajag dot tam naudu?) Veselības ministrs katru gadu, sastādot budžetu un arī budžeta izpildes starplaikā, šo prioritāti uztur augstu. Es teiktu, ka arī pagājušā gada budžeta plānošanas periodā sākotnēji budžets tika lēsts stipri vien mazāks, nekā mēs rezultātā panācām šos papildu 50 miljonus papildus."

Mērogam – kopējais nozares budžets ir ap diviem miljardiem eiro. Veselības ministrs turpināšot gan meklēt kādas pārdalāmas naudas rezerves resora iekšienē, gan mēģināt pierunāt politiskos kolēģus dod lielāku finansējumu veselībai.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm