Uz saturu

Satraucoša tendence – Latvijā visiem bērniem nav garantēta vienlīdz kvalitatīva pamatizglītība

Latvijā nav radīti priekšnoteikumi, kas garantētu vienlīdz kvalitatīvu pamatizglītību, līdz ar to bērni skolojas ar būtiski atšķirīgām iespējām un arī atšķirīgiem mācību rezultātiem. Pie šādiem secinājumiem nonākusi Valsts kontrole, kritiku veltot arī jau vairākus gadus ieviestajam izglītības standartam "Skola 2030". Atbildīgā ministrija atzīst, ka revīzijā norādītās problēmas pastāv, taču lielai daļai no tām risinājumi jau tiek meklēti.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kā vienu no problēmām, kas liedz ikvienam bērnam Latvijā saņemt vienlīdz kvalitatīvu izglītību, revidenti izceļ to, ka, lai gan izglītības standarts visiem ir viens, mācību apjoms skolās , izrādās, būtiski atšķiras. Tas tādēļ, ka kopš ieviests jaunais mācību saturs, kas plašāk pazīstams kā "Skola 2030", izglītības iestādēm dota ievērojama brīvība – līdz pat 25% variēt ar mācību stundu skaitu. Lai gan ideja laba – praksē tas nozīmē milzu atšķirību apgūto stundu skaitā.

Kā piemēru revidenti min matemātiku no 1.-9. klasei. Standarts paredz, ka šajā posmā bērnam kopumā jāapgūst 1501 matemātikas stunda. Taču, skolām drīkstot šo skaitu par ceturtdaļu palielināt vai samazināt, starp izglītības iestādēm var veidoties pat 751 mācību stundas atšķirība, kas ietekmē arī bērnu apgūto vielu.

Maija Āboliņa
Valsts kontroles padomes locekle

"Brīdī, kad bērns nonāk galapunktā 9. klasē tajā brīdī viņu zināšanu līmenis ir ļoti atšķirīgs. Bet tas nebūs vienmēr atkarīgs tikai no paša bērna iespējām. Tas būs atkarīgs no tā, ka viņam deviņus gadus bija nodrošināts šāds mācību process, salīdzinot ar citiem bērniem, tas nav bijis pietiekams."

Kā vēl vienu "Skola 2030" blakni revidenti min arī plašās iespējas mācību priekšmetus integrēt savā starpā. Arī šeit sākotnējā iecere ir saprotama. Piemēram, apvienojot vēsturi un latviešu valodu, analizējot vēsturiskus notikumus, vienlaikus tiek attīstīta arī tekstpratība.

Taču atsevišķās skolās konstatēts, ka divi priekšmeti "integrēti" tik tālu, ka faktiski tie pārtapuši par vienu. Tas nozīmē – mazāk stundu, mazāk satura, mazāk iespēju padziļināti apgūt katru no jomām.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Inta Ozola
Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore

"Un te tiešām es piekrītu Valsts kontrolei, ka labi domāta ideja ir īstenojusies ne visai veiksmīgi. Un tieši tāpēc mums ir jāprecizē, jo, ar vienu piemēru ilustrējot, ja mēs integrējam dabaszinības un inženierzinības, tad pēc būtības stundu skaitam būtu nevis jāsamazinās, bet mācību priekšmetam būtu jāpapildina vienam otru. Tāpēc mēs noteikti šo precizēsim, lai turpmāk nebūtu iespējams tādā veidā interpretēt tiesību aktu."

Revidenti norāda arī uz vēl satraucošāku tendenci – daudzas skolas nespēj ne attīstīt talantīgos bērnus, ne laikus pamanīt tos, kuriem sākas mācību grūtības. Revidenti anonimizēti min konkrētus gadījumus: 3. klases diagnosticējošajā darbā skolēnu rezultāti ir labi. 6. klasē tie jau pasliktinās. Signāli ir redzami. Taču gadiem ilgi tiem netiek pievērsta uzmanība. Rezultāts – 9. klasē bērni eksāmenu nenokārto.

Maija Āboliņa
Valsts kontroles padomes locekle

"Un šie piemēri ir tie, kur mēs nevaram teikt, ka tam bērnam ir kaut kādi garīgas attīstības traucējumi, ka viņš nevar apgūt mācību saturu. Jo viņš sākumā to varēja, viņa izejas pozīcijas bija līdzvērtīgas ar pārējiem un pat ļoti augstas. Un tad skolā, protams, tie indikatori ir jāpamana."

Izglītības un zinātnes ministrija revīzijas secinājumiem piekrīt daļēji. Tā atzīst, ka plaisa starp skolēniem pastāv. Vienlaikus tiek norādīts, ka daļa problēmu jau tiek risināta. Kā piemēru minot iepriekš par dārdzību kritizēto izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu.

Dace Melbārde
izglītības un zinātnes ministre, "Jaunā Vienotība"

"Mums pagājušajā gadā ļoti grūti ar to gāja. Bija ļoti dažādi viedokļi sabiedrībā, arī politiķu vidū, par to, vai tas ir nepieciešams. Šobrīd mūsu argumentiem pievienojas arī Valsts kontroles atzinums, ka šāds rīks ir nepieciešams un bija nepieciešams jau sen. Šajā gadā mēs to aktīvi ieviešam."

Ministrijā arī uzsver – plaisu starp skolām būtu jāmazina arī ar jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu. Tomēr revidenti uzskata, ka ar finansējumu vien nepietiks. Jauno pieeju ieviešot jau pērn, attiecībā uz atbalsta personālu, esot redzams, ka aizvien skolās psihologu, logopēdu un citu speciālistu, kas bērniem var palīdzēt mācībās, trūkst.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm