Skolotāja: Neskaidrība par gājienu nebija pareiza; bērni, kas neiet, ir saskumuši

Galvenais iemesls ģībšanai, ko atzīst arī mani bērni, ir naktīs negulēšana. Paēst varējis labi, slodze arī nav bijusi pārlieku liela un atpūtai laika ir bijis gana. Ja bērni naktīs gulētu, tad viss būtu labi. Ja kādam pasākumā arī paliek slikti, tad tas nu gan nav ārkārtas gadījums, kur no mušas jāuzpūš zilonis un veseliem bērniem jālaupa pats lielākais, ko viņi gaida - gājiens. Tie, kuri nejutās labi, varēja arī neiet, bet visiem pateikt striktu - nē!! tas ir nepiedodami. Ilgā gatavošanās - vainagu pīšana, pušķu gatavošana - viss velti!!! Kā tā varēja izrīkoties?

Visstulbākais, ko varēja izdarīt - atcelt gājienu! Tas radīja lielu haosu - drosmīgie gāja, bet, kuri klausīja novada vadībai, nē. Diemžēl, mūsējie arī negāja, sarūgtinājums milzīgs. Atcelt gājienu nevajadzēja, bet ļaut kolektīviem pašiem izlemt. Jaunieši jau ir pietiekoši lemt spējīgi - visi vēlējās iet, bet vadība bija nepiekāpīga. Neviens skolotājs nevestu bērnus gājienā, ja viņi nevēlētos. Kā tiem, kuri gāja, acis mirdzēja!!! Tā daudziem bija svētku kulminācija, nevis koncerti. Jādomā ir tieši par koncertu un vietu, jāanalizē, jāmeklē risinājumi, nevis jāatceļ gājiens! Tas nu gan nav vainīgs. Toties bērniem svētku prieks sabojāts uz ilgu laiku.

Vnk Seile izcēlās, lai neuzņemtos atbildību, uzvela tgd vainu uz citiem, ja nu kas,jo šamā tak visu aizliedza.