Skolotāji nevēlas kļūt par klases audzinātājiem. Galvenais iemesls – komunikācija ar vecākiem

Ikdienas komunikācija starp skolu un vecākiem kļūst arvien strukturētāka, norāda Arina, kuras vecākais dēls mācās 1. klasē. Kā būtisku uzlabojumu skolā viņa izceļ pāreju no plašām vecāku sapulcēm uz individuālu tikšanos ar audzinātāju.

"Tas man liekas ir liels solis uz priekšu! Ka bija veltītas 15-20 minūtes tīri tikai man un mēs runājām tikai par manu skolnieku, nevis par visu klasi, kā klasei iet, bet tikai par manu puiku," saka trīs bērnu mamma Arina.

Taču līdzās pozitīvajam izgaismojas arī problēmas – vardarbība un mobings. Un šādos gadījumos Arina sagaida lielāku skolas iesaisti: "Man vakardien bija tāda situācija… Atbrauca mājās puika raudošs un teica, ka viņam bija pakritis cimds, lielākie bērni salika cimdā akmeņus, un sāka to cimdu mētāt viens otram. Viņš nevarēja to cimdu noķert, jo puikas bija garāki. Un viņš par to ļoti pārdzīvoja. Šādās situācijās es gribētu, lai es to uzzinātu ne tikai no sava skolnieka, bet arī lai skola risina šāda tipa jautājumus!"

Uz jautājumu "Vai jūs jūtaties pietiekami informēts par to, kā jūsu bērnam veicas skolā?", 46% respondentu atbildējuši ar "nē". Savukārt uz jautājumu "Vai izjūtat piederību sava bērna skolai?" noliedzoši atbildējuši 44%.

Un tā nav tikai viena vecāka pieredze. Aptauja rāda, ka puse no vecākiem jūtas informācijas vakuumā par sava bērna pašsajūtu skolā. Eksperti uzsver – tas traucē nodibināt arī piederības sajūtu skolai, bērnam ir svarīgi redzēt, ka vecāki un skolotāji sadarbojas nevis plēšas.

"Pa vidu ir bērns, kurš redz, ka viņam dzīvē tik abas svarīgās puses nespēj sadarboties nu tad mēs varam iztēloties, kāda patika vai nepatika bērnam var rasties pret izglītību?" vaicā Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Arvien biežāk spriedzi izjūt arī paši skolotāji – tieši komunikācija ar vecākiem kļūst par vienu no lielākajiem izaicinājumiem.

"Aizvien vairāk un sarežģitāk… Nu jau jāsaka – pierunāt skolotāju kļūt par klases audzinātāju. Un tas galvenais iemesls ir nevis nevēlēšanās mācīt skolniekus vai veidot kopīgu organizāciju vai klases kultūru, bet būtiskākais šķērslis, ko min skolotāji, ir tieši komunikācija ar vecākiem. Tas, ka visbiežāk netiek novilktas skaidras robežas," norāda Liepājas Raiņa vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš.

Pedagogu arodbiedrības vadītāja norāda – kopumā vecāku un skolotāju sadarbība vērtējama kā ļoti laba, taču darvas piliens medus mucā ir salīdzinoši nelielā vecāku daļa.

"Daļa vecāku purgā to skolas ģimenes ikdienas dzīvi – gan skolēniem, gan pedagogiem, gan arī lielai daļai vecākiem. Un te gan mums ir jāmeklē receptes, kā tikt galā ar vecākiem, kuri nesamērīgi iejaucas, kuri ir agresīvi, kuri arī nerūpējās par saviem bērniem, un sekas mēs redzam," norāda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.