Skolu tīkla optimizācijas priekšlikumi tiks sagatavoti līdz oktobrim; jau tagad paredzama liela pašvaldību pretestība

Pētījumā situācija izglītības jomā iekrāsotā drūmās krāsās. Līdz 2030. gadam turpinās samazināties skolēnu skaits, viens skolotājs vidēji māca 9,8 skolēnus, kas ir sliktāks rādītājs nekā citās Eiropas valstīs ar līdzīgu iedzīvotāju skaitu. Piemēram, Igaunijā viens skolotājs māca 12,5 skolēnus. Daudzi vidusskolēni pamet mācības vai netiek pielaisti pie eksāmeniem slikto sekmju dēļ. Jau šobrīd izglītībai valsts tērē 1,6 reizes vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā.

"Svarīgi ir vienoties pašvaldību līmenī, ka skolu tīkla reforma ir akūta nepieciešamība. Bez politiskās gribas nekas nesanāks," teic pētījuma autors Jānis Turlajs.

Ar pētījuma rezultātiem šodien iepazinās Saeimas deputāti. Pētījums kalpos par pamatu skolu tīkla reformai skolu tīkla sakārtošanai.

"Esmu bijis skolas direktors Smiltenē. Atceros, ka bija liela pretestība skolu apvienošanai. Bija pat protesti. Tagad visi ir apmierināti, tāpēc svarīgi ir stāstīt, kādi ir ieguvumi no reformas," norāda Saeimas deputāts Ainārs Mežulis.

Patlaban iecerēts, ka līdz oktobrim Izglītības ministrija sagatavos savu redzējumu par mācību iestāžu izvietojumu Latvijā. Izglītības ministrs skaidro, ka sākumskolu skaits varētu palielināties. "Pamatskolu un vidusskolu skaitam gan ir jāmainās," saka izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

Izglītības ministrijā akcentē, ka, nesakārtojot skolu tīklu, arvien vairāk nodokļu maksātāju naudas aizies tukšo skolu ēku uzturēšanai. Tādā gadījumā mazāk naudas paliks citām prioritātēm, piemēram, veselības aprūpei un ceļiem.