Slimnīcu biedrības vadītājs: Ja smagi slimo Covid‑19 pacientu skaits nepārsniegs iespēju robežas, slimnīcas ļoti labi tiek galā

"Manuprāt, tās slimnīcas, kurās paredzēta Covid-19 slimnieku ārstēšana – reģionālās slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca -, ļoti labi tiek galā, ja to smago slimnieku skaits nepārsniedz iespēju robežas. Jādomā, ka speciālisti [Rīgā un reģionos] ir līdzvērtīgi, viņi ir mācījušies. Tas, ka varbūt Rīgas pieredze, protams, ir daudz lielāka nekā reģionos, ir taisnība," viņš sacīja.

Taujāts, kāda patlaban ir slimnīcu noslodze Rīgā un reģionos, viņš teica, ka apmēram puse no [stacionētajiem Covid-19] pacientiem ir Rīgā un puse ir ārpus galvaspilsētas. "Rīgā pārsvarā ir noslogota viena slimnīca, tā ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca, kura uzņem vislielāko slimnieku skaitu. Es domāju, jāņem vērā, ka slimnieku pieplūdums ir ļoti neprognozējams, līdz ar to tajās slimnīcās, kurās vienā dienā ir lielāks saslimušo pieplūdums, situācija var būt akūtāka Bet, zinot vakardienas datus, ka lielāks slimnieku pieplūdums bija Rēzeknē, Jūrmalā, arī Rīgā, līdz ar to šī situācija tiek risināta," teica Kalējs.

Komentējot, vai 500 gultasvietas slimnīcās tiešām ir tas maksimums, ko Latvija patlaban var sasniegt, viņš teica, ka gultas vietas teorētiski var palielināt, būtiskākais, vai pietiks medicīnas personāls. "Gultas jau pašas par sevi neko nenozīmē, ja mums nav pretī ārsts, medmāsa, anesteziologs, tad gulta pati par sevi nekā nedod. Kas ir pats galvenais, kas mums varbūt jāņem vērā, ir smago slimnieku skaits, kuriem vajadzīgs papildu personāls," sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs.

Lasi vēl: Palielināts Covid-19 pacientu ārstēšanai pieejamo gultu skaits

Viņš piebilda – ir svarīgi, lai smagi slimo Covid-19 pacientu skaits nepārsniegtu iespēju robežas. Tādā gadījumā nepalīdzēs arī hospitāļu ierīkošana sporta zālēs un citās šim nolūkam neparedzētās vietās, jo, visticamāk, nebūs pietiekami daudz speciālistu – medmāsu, personāla, anesteziologu, reanimatologu, kas tur būtu gatavi strādāt. "Diemžēl mūsu lielākā problēma šajā situācijā ir tieši speciālisti un tieši aprūpes personāls, kas ir māsiņas," sacīja Kalējs, norādot, ka šo speciālistu trūkst.

Taujāts, vai Covid-19 dēļ drastiski varētu saasināsies jau tā akūtais mediķu trūkums, viņš nenoliedza, ka tā varētu būt. "Jā diemžēl tā tas var būt, jo Covid-19 nešķiro, – esi vai neesi mediķis, kā arī visi mediķi ir pakļauti daudz lielākam riskam uzņemšanas nodaļās, sevišķi nodaļās, kur uzņem daudz pacientu, līdz ar to mediķiem ir papildus risks saslimt ar šo vīrusa infekcijas slimību," viņš teica.

Vaicāts, kas notiks, ja kādā brīdī burtiski nebūs, kas ārstē un aprūpē stacionāros esošos cilvēkus, slimnīcu pārstāvis atbildēja, ka šāda situācija Latvijā nav modelēta. "Bet mēs zinām, kas notiek Eiropā, mēs zinām, kas notiek šeit pat Lietuvā. Tas galvenais ir, ka (..) Lietuvā piesaistīt mediķus ir tikpat lielas grūtības kā mums vai pat vēl lielākas, lai gan viņu iespējas ir daudz labākas, jo, piemēram, piemaksa, lai motivētu cilvēkus strādāt, ir simtprocentīga. Mums diemžēl mediķiem sola tikai 20% piemaksu, līdz ar to tas motivācijas apjoms ir daudz zemāks nekā kolēģiem Lietuvā," pauda Slimnīcu biedrības vadītājs.