"Strādāt ar kailiem nervu galiem…" Saruna ar Valmieras Drāmas teātra aktieri Rihardu Rudāku

Rihards Rudāks Valmieras teātrī ienāca 22 gadu vecumā un lielāko daļu sava mūža – vairāk nekā 50 gadus – palicis tam nemainīgi uzticīgs. Arī šobrīd piedalās mēģinājumos Vara Braslas izrādei "Ardievas ieročiem", kas nākamnedēļ piedzīvos pirmizrādi.

Rudāks pārliecināts, ka viņam bijis labvēlīgs liktenis, iespēja sadarboties ar lieliskiem režisoriem un kolektīvu. Tieši pie lielmeistara Oļģerta Krodera Rudāks nospēlējis savas nozīmīgākās lomas. Kroders viņam uzticēja leģendāro Hamleta lomu 1972. gadā, un tā atstājusi emocionālu nospiedumu uz visiem laikiem.

"Kroders jau tajā laikā bija jauns, moderns režisors un mīlēja būt izaicinošs. To saturu viņš tā arī ievērpa, kā jaunam cilvēkam dzīvot totalitārā vidē, saskaroties ar noziedzīgo pasauli, vai viņš pats zināmā mērā nesasmērējas, nedegradējas, kaut arī viņam bijuši augsti ideāli," saka Rudāks.

Aktiera radošajā kontā ir daudz sarkastisku un humoristisku tēlu, tomēr aktiera lomu galvenā krāsa ir traģēdija. Viņam pašam nozīmīgas un tuvas bijušas lomas pie Krodera, Māras Ķimeles, Mihaila Gruzdova, taču viņš atzinīgi vērtē darbu ar jaunajiem režisoriem, aktieris saka: "Man ar jaunajiem ļoti labi patīk darboties, viņi ir karstasinīgi, tā ir cita paaudze, viņi redz lietas un parādības savādāk. Man uz viņiem ir interesanti skatīties, ko viņi domā par lietām un parādībām, par dzīvi."

Aktierim tuvāks ir līdzpārdzīvojuma teātris nekā satura iznešana caur formu, viņš identificējas ar teicienu "strādāt ar kailiem nervu galiem" un lomas "izlaiž" caur sevi.

"Nu, tur kaut kāds tāds iekšējs grimēšanās process notiek pirms tās izrādes, tu kaut kādā veidā sevī savāc tās dienas vakaram, fokusē kaut ko uz iekšu, uz iekšu, un izrādes laikā jau tas kaut kādā veidā tiek izlikts ārā. Un pēc tam būtībā tu noņem grimu, atgrimējies, un arī ar šiem te nemanāmiem līdzekļiem, līdzīgi kā novilkt kostīmu, tu arī aizej no tā. Kaut kāda atiešana, iziešana ir vajadzīga, bet tie ceļi ir dažādi. Es domāju katrai lomai tie ir savādāki, un katram aktieriem tie ir savādāki," saka Rudāks.

Skatuvei atdotajos gados nospēlēts vairāk nekā simts tēlu – kā mazas epizodes, tā galvenās lomas. Viņš secina, – lai strādātu teātrī, svarīga ir pacietība, jo te saduras ļoti dažādi temperamenti. Rudākam būtiski, lai režisors ļauj pašam piedalīties tēla veidošanā.

Rudāks uz savas ādas pārbaudījis un zina teikt, ka negatīvo, pat ļauno varoņu lomas nospēlēt ir vieglāk, jo no šiem tēliem ir vieglāk pašam distancēties. Uz skatuves svarīgs ir partneris, no kura var smelties un uz kuru paļauties, taču patiesībā šajā profesijā ir "vientulības elements".

"Iedomājieties to situāciju, kad tūliņ tūliņ sāksies izrāde, zālē jau notiek čalas…, tad jau sāk pierimt, un aktieris stāv kā tāds gladiators, kā sportists, kuram tūlīt ir jāmetas tajā cīņā," bilst Rudāks.

Vaicāts, kā "uzlādē baterijas", kad tas nepieciešams, Rudāks nekavējoties atbild, laime ir ģimenes saitēs: "Ģimene ir tas galvenais spēka avots, tur tevi pacels, tad kad tu jutīsies noplacis. Tevi samīļos tad, kad tu būsi sadrūmis par kaut kādu varbūt neizdošanos vai kaut ko tādu, jo meklējumu procesā jau daudz kas tāds notiek."