Tajā ir vairākas celtnes, saietu laukums un ugunskura vieta. Lībiešu sēta ikdienā būs atvērta iedzīvotājiem, bet brīvdienās tajā iecerēts rīkot dažādus pasākumus.
Lībiešu lauku sētas vidū atrodas dzīvojamā māja ar kamīnu un lielu saimes galdu, blakus uzcelta kūts, zivju kūpinātava, tīklu žāvētava, izveidota pat stilizēta jūras kāpa. Objekts tapis nolūkā stiprināt lībiešu tradīcijas un mantojumu. Kopā ar apkārtnes labiekārtošanu projekts izmaksājis 1,5 miljonus eiro.
Lībiešu sēta izveidota pašā Tārgales centrā, laukumā starp daudzdzīvokļu namiem. Šeit kādreiz atradušās senas lībiešu mājas.
"Bija dzīvojamā māja, bija kūtiņa, kas tieši uz tiem pašiem pamatiem ir atjaunoti. Šeit mums aiz muguras pamati bija, un tur mēs tādu simbolisku tīklu žāvētavu izveidojām. Mēs domājam, ka iedzīvotāji te ikdienā var nākt atpūsties, mūsu pagastā darbojas divas folkloras kopas, šī būtu vienkārši ideāla vieta, kur rīkot pasākumus," norāda Tārgales pagasta pārvaldes vadītājs Mārcis Laksbergs.
No idejas līdz projekta realizācijai gan ceļš bija garš – tostarp, no privātīpašniekiem atpirkts zemes gabals. Nākotnē teritoriju plānots vēl paplašināt un ierīkot arī rotaļu laukumu bērniem. Tam, ka sēta tapusi tiešu Tārgalē lībiešu kultūras mantojuma saglabāšanas kontekstā ir būtiska nozīme.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Tārgales pagasta centrs atrodas 10 kilometrus no Ventspils, bet Tārgales pagasta teritorijā ir visi lībiešu ciemi, kas ir virzienā uz Kolku līdz Dundagas novada teritorijai. Ciemi, protams, šobrīd ir ļoti mazapdzīvoti," skaidro Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (ZZS).
Savukārt līvu savienības priekšsēdētāja Ieva Ernštreite min: "Pateicoties šādām lietām, es domāju, ka tas ir stimuls, ka tā lieta varētu iet vēl plašāk, jo es redzu, ka šeit arī lībiešu bērnu nometnes aktivitātes noteikti varētu notikt, tā ir viena liela iespēja."
Lībiešu valoda ir gandrīz izzudusi, tomēr pēdējos gados tai cilvēki atkal pievērsušies. Tostarp internetā ir vairākas vietnes, kur to apgūt.
"Es domāju, ka tā kā mēs rēķinām, kas tā māk valodu, kas ir iemācījušies, varētu būt starp 30 un 35, kas brīvāk, kas labāk jūtas, kas prot lasīt – es esmu arī viens tāds eksemplārs, kas lasa, bet kautrējos runāt. Ikdienā, protams, tikpat kā vairs nav, kas runā, bet mēs mācāmies, mums ir kursi, es domāju, mums viss notiek," saka Ernštreite.
