"Tas bija īstais brīdis runāt." Īvāns stāsta, kāpēc uzrunāja tūkstošus Doma laukumā
Latvijas valsts svētku laikā sabiedrībā nerimst diskusijas par Stambulas konvenciju un politiskajiem lēmumiem, kas izraisījuši plašas protesta akcijas. Viena no tām — mītiņš Doma laukumā, kurā uzrunu teica arī Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs un Atmodas simbols Dainis Īvāns. Sarunā TV3 raidījumā "900 sekundes" viņš stāsta, kādēļ nolēma uzstāties, kādas paralēles redz starp Atmodas laiku un šodienu un kāpēc demokrātija nevar pastāvēt bez cieņas un cilvēktiesībām.
Īvāns uzsver, ka lēmumu atbalstīt mītiņu pieņēmis, jo sajutis, ka sabiedrībai nepieciešams skaidrs signāls — Latvijas vairākums nevēlas atkāpšanos no Eiropas vērtībām un cilvēktiesību standarta.
"Šis bija īstais brīdis, kad pilsoniskajai sabiedrībai jārunā. 56 deputāti faktiski sagrāva uzticību parlamentārajai demokrātijai. Jaunie mītiņa organizētāji mani aicināja, un es sapratu — ir jāsaka savs vārds," stāsta Īvāns.
Viņu uzrunājusi arī bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas bažas par to, ka ar politiskiem lēmumiem tiek apdraudēts viņas mūža darbs — Latvijas neatgriezeniskā piederība Eiropas demokrātiskajai telpai.
Īvāns atzīst, ka, uzrunājot tūkstošiem cilvēku Doma laukumā, sajutis līdzības ar Atmodas laika mītiņiem, kuros pirmo reizi cēlās sabiedrības pašapziņa un prasība pēc neatkarības. "Es sajutu, ka tilts starp toreizējo Atmodu un šodienas demokrātijas sargāšanu turpinās. Tā sajūta — ka vērtības tiek nodotas nākamajai paaudzei — bija ļoti spēcīga," viņš saka.
Pēc viņa teiktā, Eiropā šobrīd norisinās plašāks hibrīdkonflikts pret demokrātiskām sistēmām, un Latvijas sabiedrības vienīgais pretspēks ir vienotība un pilsoniska drosme.
Pēc mītiņa izskanēja pārmetumi, ka salīdzināt šodienas situāciju ar Atmodas laiku esot pārspīlēti. Īvāns tam nepiekrīt.
"Es tā jūtu — tas ir viens un tas pats. Demokrātijas apdraudējums nevar tikt relativizēts. Pēc četrām minūtēm manas runas sekoja 40 stundas pretreakcijas. Tas no vienas puses ir smieklīgi, bet arī bēdīgi," saka Īvāns.
Viņš norāda — pēc 36 neatkarības gadiem Latvijai nevajadzētu atgriezties pie pagātnes baiļu refleksiem un politiskas atriebības kultūras.
Runājot par sabiedrības polarizāciju, Īvāns piekrīt Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājumam atgriezties pie cieņpilna dialoga, taču uzsver — ir robežas, kurās kompromiss nav iespējams. "Agresija pret sievietēm, pret seksuālajām minoritātēm, pret cilvēku dažādību — tas nav viedoklis, tas ir varmācības turpinājums. (..) Tas nav pieņemami nekad," skaidro Īvāns.
Viņš arī atzīmē, ka tieši Valsts prezidenta institūcija šobrīd atjauno politisko līdzsvaru, taču no deputātiem, kas izraisījuši krīzi, sabiedrība joprojām nav dzirdējusi ne nožēlu, ne atvainošanos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
