"Tas nāk no mūsu lielajām sirdīm!" Ukraiņu kopiena iedibina Pateicības dienu Latvijas tautai
"Tas nāk no mūsu lielajām ukraiņu sirdīm!" ar tādu devīzi šodien, Ukrainas neatkarības dienas priekšvakarā, Latvijā patvērumu radušie ukraiņi atzīmēja pašu ierosinātu un organizētu Pateicības dienu Latvijas tautai. Viņi pulcējās trīs dažādās galvaspilsētas vietās un, izsakot sirsnīgu paldies par nepārtrauktu atbalstu, izpildīja Latvijas valsts himnu.
Ukraiņu kopienas rosinātā Pateicības diena šodien sākās ar tikšanos pie ukraiņu dzejnieka Tarasa Ševčenko pieminekļa Kronvalda parkā.
Pēc uzrunām klātesošie ukraiņi nodziedāja gan savu, gan Latvijas himnu, izrādot cieņu un pateicību Latvijai.
Ideja par Latvijas himnas izpildījumu dažādās Rīgas vietās kā pateicības žestu un cieņas apliecinājumu mūsu valstij radās Tatjanai Solovjovai no patlaban teju pilnībā krievu okupācijā esošā Luhanskas apgabala, kura Latvijā dzīvo jau divus gadus.
Tatjanu īpaši aizkustināja fakts, ka pirms diviem gadiem Vispārējo dziesmu un deju svētku laikā kopkoris Mežaparkā dziedāja Ukrainas himnu. "Es raudāju no tā, cik spēcīgi jutu jūsu valsts atbalstu," viņa atceras.
"Es devos uz mūsu atbalsta grupu, kur vadu nodarbības ukraiņiem, un pajautāju – vai jūs zināt Latvijas valsts dziesmu? Kāds atbildēja – "jā", bet vairums teica – "nē". Tad es teicu: "Mācīsimies to, dziedāsim kopā un pateiksimies šai valstij, kas kļuvusi par mūsu mājām." Tā radās šī iniciatīva. Trīs mēnešus mēs kopā mācījāmies vārdus, izrunu un dziedājām. Mēs centāmies, jo gribam parādīt, ka ukraiņi ir ļoti pateicīga tauta."
Mēģinājumi, kuros ukraiņi apguva Latvijas himnu, kļuva par īpašu vienojošu un sirsnīgu pieredzi. Arī ukrainiete Irina atzīst – lai gan lielākais izaicinājums bija latviešu valodas izruna, mācīties himnu kopumā nebija grūti, jo tas nāca no sirds.
"Bez jūsu atbalsta mūsu valsts nebūtu izturējusi šos trīs briesmīgos gadus, tāpēc paldies jums. Šī diena ir veids, kā mēs vēlamies jums pateikties – tas nāk no mūsu lielajām ukraiņu sirdīm."
Oleksandrs kopā ar ģimeni sešus mēnešus dzīvoja okupētajā Luhanskas apgabalā, bet pirms nu jau trīs gadiem viņi atrada patvērumu Latvijā.
"Kad es šeit ierados, vēl nezināju, ka esmu slims, un neilgi pēc tam man Latvijā veica nieres transplantāciju. Lai gan ir tikai viena dzimtene, man Latvija kļuva par otrajām mājām. Esmu lepns, ka esmu šeit. Es mīlu Latviju!"
Pateicības dienu ukraiņi turpināja pie Brīvības pieminekļa. Arī šeit viņi uzrunāja sanākušos un izpildīja mūsu valsts himnu.
Lai himnas izpildījums skanētu vēl pārliecinošāk, idejas autori aicināja talkā diriģentu Intu Teterovski, kurš vairākas nedēļas palīdzēja pilnveidot gan dziedājumu, gan himnas vārdu izrunu.
"Pateicības diena, es ceru, ka mēs šoreiz nosvinēsim un pēc tam varēsim par to atcerēties – ka mums nebūs vēl kādu gadu tas jādara. Es domāju, ka tas ir ļoti patīkams žests no ukraiņiem, kas šeit kara dēļ ir guvuši savas otrās mājas. Varētu viņiem teikt paldies par šo paldies. Paldies par daudz nekad nevar būt!"
Ukraiņi jaundibināto tradīciju noslēdza pie Rīgas pils, arī tur izskanot pateicībām un Latvijas valsts himnai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
