Latvijas Universitāte, kas ir galvenā jauno skolotāju gatavotāja Latvijā, šogad uzņēmusi 937 topošos skolotājus, un tas ir par 303 studentiem vairāk nekā pirms diviem gadiem.
Pedagogu trūkums gan ir tik dziļā bedrē, ka no tās ārā varēs tikai tad, ja šāda tendence saglabāsies turpmākos trīs līdz piecus gadus.
Ja pirms diviem gadiem universitāte uzņēma 634 topošos skolotājus, pērn tie bija jau 825, bet šogad pieaugums vēl par vairāk nekā simtu – uzņemti 937 jaunie speciālisti.
"Tas patiešām ļoti priecē. Īpaši, ja mēs raugāmies uz tiem skolotājiem, kas ir pēc 50 gadu vecuma, to ir pietiekami daudz. Un šai paaudžu nomaiņai ir jānotiek."
Čakša uzskata, – interese par pedagoģijas studijām pieaug, jo pamazām skolotāja profesija kļūst ne tikai labāk apmaksāta, bet arī tās prestižs sāk atgriezties.
Ministre gan noliedz, šogad daudzus tieši pedagoģijai piesaistīja arī iespēja šo izglītību iegūt bezmaksas – no šā gada krietni pieaudzis finansējums, lai skolotāja profesiju apgūtu par valsts līdzekļiem.
Pieejamo un arī aizpildīto budžetu vietu skaits pedagoģijas studiju programmām šajā akadēmiskajā gadā pieaudzis būtiski.
Ja pērn Latvijas Universitātē studijas par valsts līdzekļiem uzsāka 238 jaunie skolotāji, tad šogad to skaits ir vairāk nekā divkāršojies – tie ir jau 513 topošie pedagogi.
Un, ja ir budžeta vietas, ir arī studētgribētāji! Šogad vairāk nekā iepriekšējos gadus izdevies piesaistīt teju visu mācību priekšmetu topošos pedagogus. Īpaši izceļas sākumizglītības skolotāji, kuri māca pirmo līdz sesto klašu bērnus.
Ja pirms diviem gadiem šajā programmā uzņēma vien 75 topošos skolotājus, pērn tie bija 173, bet šogad uzņemto studentu skaits palielinājies vēl par 115 topošajiem skolotājiem, sasniedzot 288 studentus.
Universitātē tik krasu pieaugumu saista ar to, ka šogad pirmo reizi par skolotāju var kļūt, mācoties par valsts budžeta naudu, turklāt arī neklātienē, kas ir populāra izvēle reģionos – tur aizpildītas teju visas vietas.
"Padomājiet! Ja cilvēkam studējot vēl ir paralēli jādomā, kur dabūt naudu, tas uzliek dubultu slogu. Bet, ja viņam nav jādomā, kā apmaksāt savas studijas, tas ir milzīgs solis uz priekšu. Tas, kas ir dzirdēts, ka tiešām tā ir iespēja nedomāt par studiju maksām, nekārtot šo valsts kredītu, lai varētu samaksāt par studijām."
Izglītības ministre tikmēr uzsver: pēdējo divu gadu labie rezultāti vieš cerību, ka situācija ar pedagogu trūkumu un ataudzi uzlabojas, taču, lai no bedres tiktu ārā, šādai tendencei jāsaglabājas ilgāku laiku.
"Mums šobrīd, domājot par paaudžu nomaiņu, ir intensīvi jāstrādā. Bet mēs tiešām šobrīd esam sākuši balstīties uz datiem, analizēt, cik skolotāju ir nepieciešams. Es domāju, ka tuvākos trīs līdz piecus gadus mums būs intensīvas programmas nepieciešamas, tad, iespējams, vajadzēs skatīties un būs kaut kas jau mazāk."
Un te ministre min tieši šobrīd populāro izvēli kļūt par sākumskolas skolotāju – demogrāfiskās tendences liecina, ka pēc septiņiem gadiem mācības uzsāks vien aptuveni 13 tūkstoši pirmklasnieku, un tas jāņem vērā, lai no pedagogu trūkuma mēs nenonāktu situācijā, kurā ir to pārprodukcija.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
