"Tie ir aptuveni 70 000 – tā ir Liepāja." Katrs piektais bērns Latvijā pakļauts nabadzības vai sociālās atstumtības riskam

Uz sarunu par bērnu nabadzības jautājumiem nevalstiskās organizācijas aicināja dažādu ministriju pārstāvjus.

Latvijas bērni nabadzības ēnā. Diskusijas nosaukums nav tik bēdīgs, cik ļoti reālistisks. Kopumā Latvija dzīvo nedaudz vairāk kā 350 000 bērnu. Un katrs piektais (20,1%) ir pakļauts nabadzības vai sociālās atstumtības riskam.

"Tie ir aptuveni 70 000 – tā ir Liepāja. Tas ir milzīgs skaitlis, ja runājam par cilvēkiem, kuri, ja nesniegsim palīdzību, nespēs realizēt savu potenciālu dzīvē," norāda biedrības "Latvijas Bērnu labklājības tīkls" valdes locekle Inese Fecere-Antipina.

Eiropas Savienībā izveidota bērnu garantija. Tā ir politiskā iniciatīva, kas vērsta uz bērnu tiesību aizsardzību un labbūtības uzlabošanu. Arī Latvija 2021. gadā pieņēma aicinājumu to ieviest, bet ar nacionālā rīcības plāna izstrādi, kurā būtu noteikti jau konkrēti mērķi, kavējusies, teic biedrības pārstāve.

"Tas prasa valsts apņemšanās pie tā strādāt, tas ir tas, kā Latvijai pietrūkst. Mums nav politiskās gribas ar to strādāt. Mēs piederam pie tām valstīm, kas mēģina formāli atrunāties. Kad aizbraucam uz citām Eiropas Savienības valstīm, varam daudz ko dzirdēt par Eiropas garantiju bērniem. Spānijā izveidots speciāls pabalsts, ir valstis, kas ambiciozi uzstāda mērķi un saka, ka vēlās kļūt par bērniem draudzīgāko un labvēlīgāko valsti. Piemēram, Itālija, arī Īrija. Vai to esam dzirdējuši Latvijā? Nē," konstatē biedrības pārstāve.

Taču šis stāsts nav tikai par bērniem. Tas ir par ikvienu no mums, par to, kā dzīvosim pēc 10 un 20 gadiem? Vai tie bērni, kas riskam pakļauti, būs spējīgi iekļauties sabiedrībā un celt valsts attīstību vai gluži pretēji – būs paši balstāmi?

"Rīcības plāns, tas ir dzīvs dokuments. Tas nenozīmē, ka vienreiz uzrakstīts, pēc tā arī dzīvo. Mums jāpārskata būs visu laiku. Atbilstoši – pasākumi mērķēti uz to, lai risinātu situāciju. Mājokļu pieejamība, veselības pieejamība, jā, Latvijā ir it kā bez maksas, bet ir savi izaicinājumi. Pirmsskolas izglītības pieejamība, kas ir aktuāla problēma. Bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem – vēl grūtāk," stāsta Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite.

"Latvijā nevar teikt, ka Eiropas garantija nav ieviesta, ir atsevišķas lietas, kur tas darbojas, bet no tiesībsarga viedokļa vājākā vieta ir tiesības uz mājokli. Mājokļa jautājums ir samilzusi problēma, jo trūkst pašvaldības īres dzīvokļu fonda. Cilvēkus uzņem dzīvokļu rindā. Ilgi jāgaida," skaidro Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

Šīm un citām problēmām nevalstiskās organizācijas aicina rast risinājumu, izmantojot arī Eiropas fonda līdzekļus.