Tiesībsargs prasa nekavējoties kompensēt izdevumus, gādājot par nepilngadīgajiem migrantiem

Tiesībsargs skaidro, ka problēma izveidojusies, jo atsevišķās bāriņtiesās darba apjoms ir būtiski pieaudzis, bet skaidrības, vai un kad valsts piešķirs papildu finansējumu, joprojām nav. Ar īpašu slogu šobrīd saskaras Ropažu novada pašvaldība.

Šī problēma nav risināta ilgstoši, tādēļ tiesībsargs Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju veikt parlamentāro kontroli, lai risinājumu rastu bez kavēšanās.

"Lai gan aizvadīto gadu laikā atbildīgās iestādes nav noliegušas, ka jautājums jāsakārto, tomēr prakse rāda, ka konkrēta un atbildīga rīcība nav sekojusi. Mūsuprāt, ir saskatāma iestāžu nesadarbošanās, kā rezultātā ir apgrūtināts bāriņtiesu darbs, lai nodrošinātu nepilngadīgo patvēruma meklētāju tiesības, ko valsts ir apņēmusies starptautiski," uzsver tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne.

Šāda kavēšanās negatīvi ietekmē gan bērnu-patvēruma meklētāju, gan konkrētajā pašvaldībā dzīvojošo bērnu intereses, jo bāriņtiesas kapacitāte ir izsmelta.

Uz satraucošo situāciju norādījusi Ropažu novada pašvaldība – tās bāriņtiesai būtiski pieaudzis darba apjoms saistībā ar slēgtajā un atvērtajā Patvērumu meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki" izmitināto nepilngadīgo bēgļu un patvēruma meklētāju bez pavadības pārstāvību un tiesību nodrošināšanu.

Valsts finansiāla atbalsta nav.

Sākot no 2023. gada, centrā "Mucenieki" novērots straujš nepilngadīgo patvēruma meklētāju, kuriem nav pavadošās personas, skaita pieaugums. Ja 2023. gadā tie bija 34 cilvēki, tad 2024. gadā tie bija jau 103 cilvēki. Savukārt 2025. gadā līdz jūnija vidum – 57.

Piemēram, šā gada maijā vien "Muceniekos" uzturas 44 nepilngadīgie patvēruma meklētāji, kuriem nav pavadošās personas.

Pašvaldība informējusi, ka šādā apjomā Ropažu novada bāriņtiesa vairs nepildīs pienākumus, kamēr netiks sniegts valsts atbalsts – viena valsts dotēta slodze darbiniekiem.

Jāatzīmē, ka pašvaldība nesaņem valsts finansējumu, jo nav paredzēts kompensēt faktiskos izdevumus par sniegto atbalstu un darbu ar nepilngadīgajiem patvēruma meklētājiem bez pavadības.

Jau 2023. gadā vērsām valdības uzmanību, ka nepieciešamas izmaiņas nepilngadīgo bez pavadības tiesību nodrošināšanā. 2024. gada sākumā Ministru kabinets norādīja, ka Iekšlietu ministrija, Labklājības ministrija un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, savstarpēji sadarbojoties, risinās jautājumu par resursu piesaisti bāriņtiesai, tostarp izvērtējot iespēju to risināt centralizēti.

Tomēr šā gada jūnijā Ropažu novada pašvaldības sniegtā informācija norāda, ka atbildīgās ministrijas nav atrisinājušas jautājumu par resursu piesaisti pašvaldībām un tām joprojām nākas ieguldīt pašvaldības budžetu un cilvēkresursus nepilngadīgo patvērumu meklētāju bez pavadības vajadzību, tiesību un interešu nodrošināšanā.

Darbu ar nepilngadīgajiem patvēruma meklētājiem bez pavadības veic Ropažu novada bāriņtiesa un Alūksnes novada bāriņtiesa, jo to pašvaldību administratīvajās teritorijās ir patvēruma meklētāju izmitināšanas centri.

Tāpat arī Daugavpils pilsētas bāriņtiesa, jo Daugavpilī atrodas Valsts robežsardzes Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs.

Ar Patvēruma likuma un Imigrācijas likuma tiesību normām valsts noteikusi bāriņtiesām papildu pienākumus nodrošināt nepilngadīgu personu bez pavadības pārstāvību personiskajās un mantiskajās attiecībās patvēruma procedūras laikā un izraidīšanas procedūras laikā, ja bērnam nav iecelts aizbildnis vai bērns nav ievietots bērnu aprūpes iestādē.

Novērojumi liecina, ka faktiski nepilngadīgo visbiežāk pārstāv bāriņtiesa. Papildu pienākumi ir konkrētajām bāriņtiesām, nevis tie vienmērīgi izdalās visām bāriņtiesām valstī.

Tādējādi būtu pamatoti un jēgpilni pašvaldībai atlīdzināt arī tos resursus, kuri bijuši nepieciešami nepilngadīgo personu bez pavadības tiesību nodrošināšanai pirms patvēruma meklētāja statusa iegūšanas.