Tiesu izpildītāju "elite" kļuvusi par multimiljonāriem
No vienkāršiem juristiem līdz multimiljonāriem – šādu pasakai līdzīgu stāstu pēdējos gados piedzīvojusi tiesu izpildītāju "elite". Nacionālās apvienības vadītās Tieslietu ministrijai noskatoties, par miljonāriem uz citu nelaimes rēķina kļuvuši aptuveni 20 tiesās atzīto parādu piedzinēji, kuri vienlaikus ir arī valsts amatpersonas. Ne Tieslietu ministrija, ne paši tiesu izpildītāju asociācija, tajā gan neko dīvainu nesaskata, pat par spīti vairākiem skandāliem. Ministrija pat apsvērusi vai neļaut tiesu izpildītājiem nopelnīt vēl vairāk, piepelnoties par reāliem parādu piedzinējiem.
Tiesu izpildītājiem pēdējos gados izdevies palikt maksātnespējas administratoru ēnā. Taču, nepelnīti, ja raugās, cik lieli ir valsts nozīmēto parāda piedzinēju ienākumi. Analizējot Valsts amatpersonu deklarācijas kopš 2010. gada, redzams, ka aptuveni piektajai daļai no 100 tiesu izpildītajiem izdevies kļūt par miljonāriem. Šo "eliti" vieno spēja tikt pie lielāko parādu atgūšanas lietām no, šajā ziņā ienesīgākās, Rīgas apgabaltiesas.
Lielākais pelnītājs pērn bijis Ainārs Šusts, kurš honorāros saņēmis teju 700 tūkstošus eiro. Sešos gados Šusts, kurš kā citi amatbrāļi no publicitātes vairās, spējis nopelnīt pāri par četriem miljoniem. Līdzīgi kā maksātnespējas administratori arī Šustam patīk naudu glabāt skaidrā. "Zeķē" paslēpti 450 tūkstoši. Naudas ir tik daudz, ka Šusts, kuram ir vismaz seši luksus spēkrati, darbojas kā neliela kredītiestāde, aizdevumos izsniedzot 1,2 miljonus eiro.
Par parādu piedziņas karali dēvētais Jānis Stepanovs – jurists, kuram izveidojusies laba sadarbība ar lielāko kreditoru Latvijā, Swedbank, – pērn nopelnīja 600 tūkstošus eiro. Krīzes gados viņš gan spējis tikt pie vairāk nekā 8 miljoniem. Arī Stepanovs aizdod lielas naudas summas, kā arī pats uzpērk īpašumus.
Cita Rīgas apgabaltiesas apkalpotāja Gintera Hmeļevska saimnieciskā darbība pērn ienesa virs 400 tūkstošiem, bet sešu gadu laikā ap 3 miljoniem eiro. Viņš aptuveni miljonu glabā bankās un līdzīgi kā kolēģi nodarbojas ar kreditēšanu, atvēlot tam pusmiljonu.
Nesen skandālā par lepnas savrupmājas izsolīšanu neliela gāzes parāda dēļ, ierautais Rolands Veinbergs nopelnījis zem 400 tūkstošiem. Taču viņš ir rekordists nekustamo īpašumu skaita ziņā – Rīga un Pierīgā viņam tādu ir 17.
Vairāk nekā 3 miljoni ir arī Tiesu izpildītāju asociācijas vadītājam Andrim Sporem, kura saimnieciskā darbība pērn ļāva iekasēt 400 tūkstošus. Analizējot valsts amatpersonu deklarācijas redzamo var secināt, ka miljonāru statusam atbilstošu dzīves standartu spējuši nodrošināt ap 20 tiesu izpildītāju, jeb piektā daļa no profesijā strādājošiem. Spore atzīst, ka pēdējos gados izdevies labi nopelnīt, taču tajā nesaskata neko nosodāmu, jo profesijā valda konkurence.
Andris Spore, Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs:
Tiesu izpildītāji ir pašnodarbinātās personas! Tiesu izpildītājs nesaņem darba algu no valsts, nesaņem ne centa. Tiesu izpildītājs ir tiesu sistēmai piederīga personu un valsts amatpersona tā ir tik tālu, cik pilda savus amata pienākumus. Ja Jūs jautāja, cik es kā tiesu izpildītājs saņemu, tad uzdodiet, cik es esmu atguvis par labu piedzinējiem. Protams priekš parasta sabiedrības cilvēka, tas var šķist ļoti daudz, piekrītu! Bet atzīstie, tiesu izpildītājs ir riska profesija.
Tiesu izpildītāju atalgojums jeb takses gan stingri regulē valdības noteikumiem. Par jomu atbildīgais Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs gan atteicās komentēt, vai tā ir apzināta valsts politika, ka uz cilvēku nelaimes rēķina, dažiem ļauts iedzīvoties. Neoficiāli izskan, ka Nacionālā apvienība lobē ari šīs juristu profesijas intereses, jo pērn ministrija apsvēra likuma izmaiņas, lai ļautu tiesu izpildītājiem piestrādāt kā parastiem parāda piedzinējiem.
Jāpiebilst, ka labi nopelnīt, rīkojot izsoles, spēj tikai tie brīvas profesijas pārstāvji, kuriem ir labi kontakti bankās un, visticamāk, arī tiesās. Rezultātā Latgales tiesu apgabalā, daudzu parādu piedzinēju ienākumi nepārsniedz skolotāju algu.
Tiesu izpildītāju ienākumi kopš 2010. gada:
Jānis Stepanovs 8 530 099 EUR
Ainārs Šusts 4 015 532 EUR
Ginters Hmeļevskis 3 133 997 EUR
Andris Spore 3 027 505 EUR
Aija Kalniņa 2 391 733 EUR
Kalvis Dūrītis 2 257 212 EUR
Jānis Tunnis 1 953 273 EUR
Andris Sladzs 1 918 034 EUR
Rolands Veinbergs 1 739 911 EUR
Ineta Kaktiņa 1 661 687 EUR
Sandis Tompsons 1 595 106 EUR
Jānis Strižko 1,494, 454 EUR
Andrejs Glumovs 1,235 966 EUR
Inese Bože 1 207 504 EUR
Foto
Video
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
