Tradīcija vai tēriņi? Prezidents un premjere komentē zobenu iepirkumu armijai

Jau ziņots, ka Latvijas armija plāno pirkt zobenus virsniekiem, un tas izmaksās līdz 900 tūkstošiem eiro. Iecere raisījusi plašu rezonansi.

Šī sociālajos tīklos plaši apspriestā informācija parādījās Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra seminārā uzņēmējiem par tuvākajos trijos gados plānotajiem tēriņiem aizsardzības nozares vajadzībām. Tajā ieskicēts, ka zobeniem, kas lietojami pie parādes formas tērpa, paredzēts atvēlēt 900 000 eiro.

Šādi iepirkumi pēdējos gados notiek regulāri, bet aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) mierina, ka minētie 900 000 eiro esot tikai maksimālā noteiktā summa, nevis tā, ko faktiski plānots izlietot.

Noskaties: Latvijas armija plāno pirkt zobenus virsniekiem, un tas izmaksās līdz 900 tūkstošiem eiro

Prezidents trešdien pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem uzsvēra, ka NBS nav tikai par ekipējumu un mācībām, bet arī par tradīcijām. Viņš klāstīja, ka tradīcija pasniegt jaunajiem virsniekiem, leitnantiem virsnieka zobenu pastāv kopš 1920. gada.

Rinkēviča ieskatā, ir jāspēj atrast saprātīgs un samērīgs risinājums, ko aizsardzības ministrs otrdien arī apņēmies paveikt. Viņaprāt, diskusijās par parādes zobenu iegādi vajadzētu ņemt vērā arī to darbu, ko veic karavīri.

Savukārt Ministru prezidente norādīja, ka aicinājusi aizsardzības ministru izvērtēt šī piedāvājuma aktualitāti. Siliņa atzīmēja, ka viņai kā valdības vadītājai ir jāsalāgo daudzas finanšu vajadzības un jāizvēlas, kādas ir prioritātes, veidojot arī nākamā gada valsts budžetu.

Ministru prezidente akcentēja, ka vairākus gadus valdības prioritāte bija drošība, ieskaitot aizsardzību, kas paredz arī NBS valsts aizsardzības spēju stiprināšanu.

Viņa piekrita, ka tradīcijām armijā ir sava nozīme, taču laikā, kad citas nozares aicinātas rast finansējuma ietaupījumus, nauda būtu jātērē aktuālajām vajadzībām valsts aizsardzībai.

Siliņa sacīja, ka aicinājusi aizsardzības ministru meklēt risinājumu, lai tomēr tik lieli līdzekļi šim mērķim netiktu novirzīti.

"Visu cieņu NBS. Domāju, ka ministrs atradīs līdzsvarotu risinājumu, lai cienītu tradīcijas un tērētu finanšu resursus cieņpilni arī pret citiem," sacīja Ministru prezidente.

Bijušie NBS komandieri aizstāv zobenu dāvināšanas tradīciju

Zobenu pasniegšana virsniekiem ir vēsturiska tradīcija un uztverama kā daļa no kaujas gatavības, tāpēc ir bīstami virzīties diskusijā par šo simbolu nepieciešamību, aģentūrai LETA pauda bijušie Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieri, komentējot Aizsardzības ministrijas (AM) plānus iegādāties virsnieku zobenus.

Bijušie komandieri Raimonds Graube un Gaidis Andrejs Zeibots gan savā komentārā norobežojās no izskanējušās iepirkuma summas, jo viņu rīcībā neesot informācijas par pieejamām cenām, turklāt iepirkuma apstākļi esot jāvērtē iepirkumu speciālistiem.

Vienlaikus Graube un Zeibots uzsvēra, ka kaujas gatavība nenozīmē tikai ieročus, piemēram, bruņumašīnas vai dronus, bet kaujas gatavība nozīmē arī morāli, kuras sastāvdaļa ir tradīcijas, un zobena pasniegšana Nacionālās aizsardzības akadēmijas absolventiem ir tradīcija, kas izveidojusies jau starpkaru periodā.

Virsnieka zobens un zvērests karavīram esot svarīgākie morāles pamati valsts aizsardzībā. Tieši armijas tradīcijas ir joma, kurās tiek uzsvērta bruņoto spēku loma valsts aizsardzībā un nākamo virsnieku piesaistīšanā, norāda bijušie armijas komandieri.

"Kaujas gatavība sastāv no bruņojuma, apmācības un morāles. Tradīcija ir liela daļa no morāles," uzsvēra Zeibots.

Bijušie komandieri nenoliedza, ka pašreizējos saspringtajos ģeopolitiskajos apstākļos armijas nodrošināšana ar bruņojumu un cita veida ekipējumu ir ārkārtīgi svarīga, taču, ja sabiedrībā, tostarp, politiķu vidū tiek apšaubīta vajadzība pēc tradīcijām, tostarp, virsnieka zobena, tā ir bīstama diskusija.

"Ja kaujas gatavību saprotam tikai ar bruņumašīnu un mīnu iegādi, tādā gadījumā jau mēs varam diskutēt, vai vispār nepieciešams Latvijas Kara muzejs, militārie orķestri, militārās parādes un vēl citas lietas," uzsvēra Graube.

Bijušie NBS komandieri gan apliecināja, ka 90.gados un 2000.gadu sākumā zobeni netika pasniegti visiem akadēmijas beidzējiem. Šis tradicionālais atribūts tika piešķirts tikai labākajam kursa absolventam. Vēlāk kārtību mainīja un atgriezās pie starpkaru perioda tradīcijas par zobenu piešķiršanu visiem akadēmijas absolventiem.

Tāpat bijušie komandieri uzsvēra, ka Latvija šajā tradīcijā nav unikāla, jo zobenus piešķir daudzu NATO un citu rietumvalstu armijās. Daļā valstu tas notiekot jau gadsimtiem.

Skarbāks savā komentārā bija bijušais NBS komandieris Juris Dalbiņš. Viņš aģentūrai LETA teica, ka, vērojot, kā sabiedrībā, tostarp, sociālajos tīklos izplatīta informācija par šādu vēl nemaz nenotikušu iepirkumu, viņš uzskata, ka šis process ir informatīvā kara operācija, uz kuras āķa uzķērušies arī valdības locekļi.

"Parādās lielais cipars, četri gadi un ceļam šo tēmu augšā, skatoties, kā nu kurš reaģēs. Rezultāts ir iegūts, jo daļai cilvēku parādījusies neuzticība AM un armijas vadībai par tās profesionalitāti un spējām izvērtēt situāciju," uzsvēra Dalbiņš.

Viņš kritizēja finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" paustos izteikumus par zobenu iegādi. "Vai tiešām viņš vērtē virsniekus un armijas vadību tik zemu, ka šos zobenus iegādājas, lai ar tiem dotos kaujā? Patlaban acīmredzot civilā vara līdz galam neuzticas militārajai varai," uzsvēra Dalbiņš.

Viņš skaidroja, ka zobena pamatmērķis ir virsnieku morālās stājas celšana, kas ir ļoti būtisks jautājums ikvienā karaspēkā. Jo augstāka ir morāle, jo kaujasspējīgāka ir vienība. Tas ir labi redzams Ukrainā, kur, neskatoties uz ieroču trūkumu, morāle nodrošina augstas kaujas spējas, sacīja bijušais armijas komandieris.

Dalbiņš arī aicināja nepārvērst zobenu tēmu par politiskas spēles jautājumu priekšvēlēšanu kampaņas laikā.