Trešo valstu pilsoņu veselībai, pabalstiem un juridiskajam atbalstam Latvija ik gadu tērē 100 miljonus

Dombrava komisijas sēdē pauda, ka saņemtā informācija liecina, ka trešo valstu pilsoņu veselības aprūpei, pabalstiem un juridiskajam atbalstam ik gadu tiek tērēti aptuveni 100 miljoni eiro, ko, viņaprāt, varētu novirzīt citiem mērķiem.

Politiķis apgalvoja, ka migrantiem esot pieejami arī tādi palīdzības mehānismi, kas Latvijas pilsoņiem nav pieejami. "Trešo valstu pilsoņiem ir pieejamas lietas, kuras nav pieejamas Latvijas valstspiederīgajiem," pauda deputāts.

Noskaties: Imigrantu skaits Latvijā bīstami tuvojas tam apjomam, kāds bija PSRS okupācijas laikā. Kā to risināt?

Dombrava kritizēja atbildīgās institūcijas par to, ka trešo valstu pilsoņiem tiek nodrošināts "pakalpojumu grozs", kāds nav pieejams Latvijas pilsoņiem, uzsverot, ka, viņaprāt, šāda kārtība ir nesamērīga un diskriminējoša pret Latvijas pilsoņiem.

Komisijā šodien tika spriests par to, cik izmaksā sociālais nodrošinājums trešo valstu valstspiederīgajiem un kā tiek novērsta ļaunprātīga sociālā atbalsta izmantošana no trešo valstu valstspiederīgo puses. Tāpat tika apspriesti jautājumi par to personu kontroli, kuras Latvijā uzturas ar citās Eiropas Savienības dalībvalstīs izsniegtiem dokumentiem, kā arī valstu savstarpējo sadarbību šādu gadījumu uzraudzībā.

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju pēc 34 deputātu ierosinājuma Saeima lēma izveidot pērn 27. novembrī, lai rastu atbildes uz virkni jautājumu, tostarp, kā tiek īstenotas imigrācijas pieteikumu izvērtēšanas procedūras un kādi pasākumi tiek veikti nelegālās imigrācijas novēršanai, kādas ir patvēruma meklētāju tiesiskā regulējuma problēmas, cik daudz personu pazūd no valsts institūciju redzesloka pēc uzturēšanās atļauju piešķiršanas, kādi ir riski ar termiņuzturēšanās atļaujām un to ļaunprātīgu izmantošanu un vai Latvijai ir iespēja piemērot izņēmumus Eiropas Savienības migrācijas tiesību normu piemērošanā.