Ukrainas bēgļiem darba tirgū iekļauties sarežģīti; spiesti strādāt zemāk kvalificētu darbu
Neraugoties uz sarežģītajiem apstākļiem, Ukrainas kara bēgļi tomēr pie mums strādā un arī mācās latviešu valodu. Lai palīdzētu Ukrainas kara bēgļiem, Rīgas atbalsta centrs rīko arī darba biržas pasākumus. Šoreiz tas notiek divdesmit piekto reizi. Piedāvāto vakanču spektrs ir visai plašs – no strādniekiem parkā līdz pat ārstiem medicīnas iestādēs.
Patlaban Latvijā dzīvo aptuveni 33 tūkstoši ukraiņu, lielākā daļa no viņiem – Rīgā.
"Labdien, labvakar, paldies! (..) Labrīt! Nedaudz iemācījos. Ziniet, man tā patīk! Latvieši tik laipni. Esmu ļoti pateicīga! Paldies jums par to, ka mūs uzņēmāt," stāsta Larisa, bēgle no Ukrainas. 40 gadus nostrādājusi par klavierskolotāju un koncertmeistari, pērn augustā Larisa ieradās Latvijā. Kādu laiku pastrādāja apkalpojošajā sfērā, tad sašķobījās veselība, bet nu atkal – sieviete ir darba meklējumos.
"Laikam atradu! "Rimi" un Mākslas akadēmija. Vispār esmu pianiste, bet tagad strādāšu veikalā pie kases un akadēmijā – par apkopēju," viņa stāsta raidījumam TV3 Ziņas.
Visvairāk pieteikumu no Ukrainas pilsoņiem šobrīd ir uz vienkāršākiem darbiem, stāsta Rīgas atbalsta centra vadītājs Pēteris Grūbe. Taču darba devēji meklē arī inženierus un ķīmiķus, un arī šādām vakancēm izdodas atrast kandidātus!
"Ir cilvēki, kas neplāno ilgi palikt un ņem mazāk kvalificētus darbus. Augsti kvalificētus iegūt ir grūtāk, dokumenti un valodas zināšanas."
Piemēram, mediķim, pirms darba sākšanas ir jāapstiprina izglītība. Šis process aizņem ilgāku laiku, taču darba devēji ir gatavi gaidīt. Tā, piemēram, Rīgas 1. slimnīca šādos darba biržas pasākumos atradusi vairākus ārstus.
"Veiksmīgi strādā pie mums vairāki ārsti, ceram, ka šodien arī atradīsim! Ar valodu palīdzam, pacientus arī informējam, Ļoti griboši mācīties un zināt latviešu valodu. Dakteriem izdodas. Zinoši, ar pieredzi un strādāt griboši."
Ar katru reizi Ukrainas bēgļu skaits, kas apmeklē darba biržas pasākumus, samazinās, taču, kā saka centra vadītājs, tas joprojām ir tādā daudzumā, lai kopumā šo iniciatīvu turpinātu. Arī TV3 Ziņas aptaujātie atzina, ka viņiem ir ļoti nepieciešamas tādas tikšanās ar darba devējiem.
"Uz Latviju atbraucām pagājušajā pirmdienā, un tagad aktīvi meklējam darbu, lai varētu dzīvot, apmaksāt visus rēķinus un segt citus izdevumus. Pirms tam strādāju tirdzniecības jomā. To pašu meklēju arī te. Esmu gatava darīt jebkādu darbu."
Bet Irina nāca uz pasākumu, pat nezinot, ko te piedāvās. Pienākusi pie Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvjiem, un, var teikt, darbs ir aizrunāts. Viņu piesaistīja pavāra darba piedāvājums. "Ļoti pārliecinoši darba devēji, pat negrasos iet nekur tālāk. Domāju, rīt zvanīšu un tad runāsim konkrēti. Bet tagad aiziešu, paskatīšos, kur viņi atrodas," pastāstīja Irina.
Patlaban kādā profesijā vai savā uzņēmumā kopumā strādā aptuveni deviņi tūkstoši Ukrainas civiliedzīvotāju, tādās nozarēs kā ēdināšana, mazumtirdzniecība, kravu pārvadājumi, viesmīlība, slimnīcu darbība, kā arī būvniecība.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
