Upeņu audzēšana kā bizness – stāsts par Latvijas "melno vitamīnu"
Pēdējos dažos gados melnā vitamīna – upeņu – audzēšanai mūsu valstī pievēršas arvien vairāk cilvēku.
Upeņu stādi tiek rezervēti jau pusgadu pirms pārdošanas. Tomēr, lai eksportētu, Latvijas audzētāju piedāvātais apjoms ir pārāk mazs, kaut gan vairākas valstis labprāt iegādātos bioloģiskās upenes – tieši tādas mūsu valstī audzē visvairāk.
Visbiežāk upeņu stādus iegādājas ģimenes, kuras pārcēlušās uz laukiem no pilsētām vai saimniecības, kas vēlas paplašināt savus darbības virzienus.
Andris Krogzems ar upeņu audzēšanu sāka nodarboties pirms astoņiem gadiem, kad pārcēlies ar ģimeni uz laukiem no Rīgas. Sākumā pats bija patīkami izbrīnīts, cik daudz cilvēku ir gatavi nodarboties ar upeņu audzēšanu. Pēc upeņu audzētāju aplēsēm, Latvijā pēdējo dažu gadu laikā nākuši klāt aptuveni 500 hektāri šo ogu krūmu platību.
Lielākā daļa ir jaunie cilvēki, kuri meklē iespēju tikt ārā no Rīgas, jo visiem ir viens jautājums – kā dzīvot, kad būšu ārā? Katrs ir pieradis pie sava komforta līmeņa, un upene ir tā, kas ģimeni var normāli pabarot.
Latvija nevar konkurēt ar Poliju, kas savas industriāli audzētās upenes piegādā gandrīz visai Eiropai, bet varam audzēt bioloģiskās ogas, jo pēc tām Eiropā ir ļoti liels pieprasījums, taču mums būtu jānodrošina lielāki apjomi – tāpēc vairāki upeņu audzēšanas uzņēmumi, lai to paveiktu, ir gatavi sadarboties savā starpā.
Šogad vairākām saimniecībām, kas audzē šo melno vitamīnu, raža būs mazāka vismaz par piektdaļu pavasara salnu dēļ. Tāpat arī vēsās vasaras dēļ šīs ar C vitamīnu bagātās ogas nogatavosies tikai jūlija beigās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
