Uzvarētāji, uzurpators un caurkritušie: Valsts prezidenta vēlēšanu vēsture

31. maijā notiks 14. Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas. Valsts galvas amatā bijušas desmit personības, ieskaitot Kārli Ulmani, kurš pārņēma Valsts un Ministru prezidenta amatu, pasludinot sevi par tautas vadoni. Četri no prezidentiem tikuši pārvēlēti amatā, bet kopš Valda Zatlera ievēlēšanas 2007. gadā neviena prezidentūra nav bijusi ilgāka par vienu termiņu.

2023. gada 31. maijā 4:23

tv3.lv

Guntis Ščerbinskis

žurnālists

Atskatoties Valsts prezidenta vēlēšanu vēsturē, vissīvākā konkurence uz šo amatu bijusi 1999. gadā, kad tika pieteikti 8 kandidāti. Kad neviens no septiņiem kandidātiem nespēja iegūt nepieciešamo balsu skaitu, pirms 6. balsošanas kārtas tika izvirzīta un arī ievēlēta Vaira Vīķe-Freiberga.

Līdzīgi arī 1927. gada Valsts prezidenta vēlēšanās uzvarēja pēdējā kārtā izvirzītais Gustavs Zemgals. Šajās vēlēšanās notika pat desmit balsošanas kārtas un uz amatu pretendēja pieci kandidāti.

Lai tiktu pie prezidenta, desmit reizes nācās balsot arī 1930. gadā, kad šajā amatā tika ievēlēts Alberts Kviesis.

Tikai divās no 14 Valsts prezidenta vēlēšanām konkurences nav bijis vispār – gan V. Vīķes–Freibergas pārvēlēšanas (2003), gan J. Čakstes ievēlēšanas (1922) reizē abi bija vienīgie kandidāti. Visbiežāk uz prezidenta amatu izvirzīti trīs kandidāti.

Sešās vēlēšanās pietika tikai ar vienu balsošanas kārtu. Tā tas bija arī 2019. gadā, kad prezidenta amatā jau pirmajā piegājienā tika ievēlēts Egils Levits. Arī Valdis Zatlers (2007) tika ievēlēts uzreiz, bet Vīķe–Freiberga 2003. gadā jau pirmajā balsošanas kārtā tika pārvēlēta amatā uz otro termiņu.

Visvairāk balsu prezidenta vēlēšanās ieguva Jānis Čakste – 1922. gadā par viņu nobalsoja 92 deputāti. Tikai nedaudz atpaliek V. Vīķe-Freiberga, kura 2003. gadā ar 88 balsīm tika pārvēlēta amatā. Bet trešajā vietā ierindojas Gustavs Zemgals, par kuru 1927. gadā nobalsoja 73.

Prezidenta vēlēšanu vēsturē ir sastopami gadījumi, kad izvirzītie amata pretendenti atsauc savu kandidatūru. Tā pēc pirmās nesekmīgās vēlēšanu kārtas 1925. gadā rīkojās Jānis Pliekšāns – Rainis. Sandra Kalniete 2007. gadā savu kandidatūru atsauca dažas dienas pirms vēlēšanām. Bet Raimonds Pauls 1999. gadā pēc vairākām nesekmīgām balsošanas kārtām, lai arī bija ieguvis lielāko atbalstu, no tālākās cīņas izstājās.