Vāc parakstus par iespēju skolēniem labot vairāk par vienu slikto atzīmi

Lai stundās un mājās bērni beidzot sāk mācīties, tad nebūs jāiet pārrakstīt.

Skolotājiem tagad tikai nauda galvā, bet tie skolnieciņi tā starp citu, labāk lai nemācās, tad vajadzēs privātskolotāju, kur atkal varēs nopelnīt!!!

Labot var kurpes, nevis atzīmi. Var vēlreiz rakstīt darbu un novērtēt, bet jàpaliek abiem vērtējumiem. Problēma- 1. berni nenāk pārrakstīt visi vienā reizē, bet dažādàs. Tas nozīmē dubultu, trīskāršu darbu skolotājam.
2. Ar vērtējumu jāiepazīstina skolēni noteiktā laika periodā. Un te nu viņi ar godīgumu neizceļas! Viņi darbus gan savāc, gan, ja neizdala, mēģina nofotografēt un atkārtoti nākot atbildēt- iekaļ atbildes no galvas, bez sapratnes. Vēl vairāk- mēdz savstarpēji ,,tirgot" atbildes . 3. Pārbaudes darbs vienmēr ir par kādu lielāku tēmu, bet ne bezgalīgu. Skolotājam nav reāli iespējas izveidot dažādus darbus tā, lai neatkārtotos. 4. Tas prasa ļoti daudzas liekas stundas, kuras tiek atņemtas ģimenei. Arī neapmaksātas. Un bieži fiziski neiespējamas, jo diennaktī ir tikai 24 h. Diez vai kāds deputāts ar entuziasmu strādās katru dienu liekas 4-5 stundas tāpat vien... 5. No zināšanu apguves viedokļa tam nav nekādas jēgas, jo iemāca skolēnam stundā neklausīties, jo var pārrakstīt, izmantojot iepriekš teikto...
Pieļaiju, ka ir arī godīgi skolēni, tomēr prakse rāda, ka to nav tik daudz, cik gribētos cerēt..

Vēl vajag telpu sekam, telpu deguna šņukšanai, telpu ar bumbām, un telpu autisma izpaušanai.

Visā pasaulē ļauj labot atzīmes. Tā ir norma pat prestižās skolās.

Nevis vāc parakstus, lai atzītu, ka skolēniem IR jāmācās, kā pienākas,vinalga, kādi tie projekti vai šitādi, bet gan lai ļauj staigāt n-tās reizes kaut ko labot. Skolotājam tas ir papildus laiks, darbs, kuru varētu atvēlēt nevis sliņķiem, bet talantiem.