"Vadzis vēl nav lūzis": iedzīvotāji sociālo atbalstu lūdz biežāk, bet kāpums nav dramatisks
Vispārējā dārdzības pieauguma apstākļos pašvaldībās pieaug sociālā atbalsta lūdzēju skaits, tomēr sociālajos dienestos šo pieaugumu pagaidām nevērtē kā kritisku. Vienlaikus tiek prognozēts, ka situācija var mainīties novembrī, kad cilvēki saņems pirmos augstos apkures rēķinus.
Man šķiet, ka cilvēki vēl īsti tā nav aptvēruši visu to problēmu mērogu, ar ko nāksies saskarties, jo nav vēl saņemti apkures rēķini, elektrības rēķini. It kā dzīvo vēl pa vecam," liecina ēdināšanas uzņēmuma "Rīdze" vadītājas Ineses Bārzdaines vērojumi.
Viņas uzņēmumā galvaspilsētas pašvaldības līdzfinansēto bezmaksas silto maltīti ik dienu saņem ap 600 mazaizsargāto rīdzinieku, pamatā – pensionāri. Rindas pēc bezmaksas pusdienu porcijas šogad nav būtiski augušas, – viņa atzīmē.
"Dzīve arī viņus piespiež"
"Ierasti, kamēr cilvēkam ir pensijas nauda, viņš pēc bezmaksas ēdiena nenāk. Kad pensija iztērēta – tad nāk," klientu paradumus raksturo uzņēmēja. Tiesa, šogad neierasti bijis tas, ka jauni pusdienotāji parādījušies jau vasarā, lai gan līdz šim šāds pieplūdums novērots rudeņos.
Ir cilvēki, kas iespēju saņemt bezmaksas ēdienu izmanto jau vairāku gadu garumā, bet ir arī tādi, kam tikai tagad tas tiešām kļuvis vajadzīgs, atzīmē ēdināšanas uzņēmuma vadītāja.
"Daļa, kas ir tādi kautrīgie, tie ir mūsu pensionētie pedagogi. Viņi nemēdz nākt pēc bezmaksas ēdiena, jo viņiem no tā ir neērti. Bet tagad arī tādi parādās, jo dzīve arī viņus piespiež. Tagad jau redzu, ka vairāk sāk nākt arī mūsu pensionētā inteliģence. Ir pat tā, ka zvana un prasa, kad var atnākt pēc bezmaksas ēdiena citu nepamanīts. Grūti to stāstīt…"
Bārzdaine piebilst, ka pašvaldības atvēlētie 2,14 eiro uz vienu porciju gan esot ļoti maza summa šajos apstākļos, kad viss kļūst ievērojami dārgāks. Bezmaksas maltītē ietilpst gan zupa un maize, gan otrais ēdiens, ietverot dārzeņu salātus, gaļu un piedevas.
Iespēja saņemt bezmaksas pusdienas ir tikai viens no atbalsta veidiem, ko grūtībās nonākušajiem iedzīvotājiem mēdz sniegt pašvaldības. "Tv3.lv" aptaujātajos pašvaldību sociālajos dienestos stāsta, ka jūtams pieprasījuma pieaugums pēc dažāda veida sociālā atbalsta.
"Šobrīd tiešām tās cenas ļoti baida"
"Sociālā dienesta klientu skaits rudenī ir jūtami pieaudzis, tomēr nevar teikt, ka šis pieaugums būtu bijis ārkārtīgi liels," "tv3.lv" situāciju raksturo Ludzas novada Sociālā dienesta vadītāja Lilita Gorbunova-Kozlova.
Piemēram, garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu oktobrī saņēmuši 413 Ludzas novada iedzīvotāju, kas ir gandrīz par 60 personām vairāk nekā pirms gada, kad šo pabalstu saņēma 357 iedzīvotāji.
"Domāju, ka sociālā atbalsta lūgumu skaita pieaugumu izjutīsim novembrī, kad iedzīvotāji būs saņēmuši pirmos apkures rēķinus par oktobri, kā arī turpmākos ziemas mēnešus," vērtē dienesta vadītāja. "Jo ir cilvēki, kas sākotnēji vēl paši cenšas savilkt galus un nenāk uzreiz pēc pabalsta. Bet nāk tad, kad vadzis lūzt."
Cilvēkiem ir zemi ienākumi, bet pieaugoši izdevumi, – pamatproblēmu raksturo Gorbunova-Kozlova. "Jo faktiski daudziem ienākumi gandrīz nepieaug, lai gan viss kļūst dārgāks – gan pārtika, gan energoresursi, visi izdevumi pieaug."
"Visādi laiki ir bijuši, bet tāds cenu pieaugums kā šobrīd līdz šim nav piedzīvots. Šobrīd cilvēkiem varbūt vēl arī ir kādi kurināmā krājumi, kas ļauj vieglāk pārlaist šo situāciju. Bet šobrīd tiešām tās cenas ļoti baida. Un, kā saka, gaidāmā ziema būs smaga."
Bez obligāti noteiktajiem sociālā atbalsta veidiem, Ludzas novadā ir arī pašvaldības brīvprātīgi piešķirtais – atbalsts veselības aprūpes jomā trūcīgajiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, arī pensionāriem ar zemiem ienākumiem. Arī šajā jomā lūgumu pēc palīdzības kļuvis vairāk, – atzīmē dienesta vadītāja.
Viņa arī akcentē, ka Ludzas novada pašvaldība pilnībā apmaksā bērnu ēdināšanu bērnudārzos un skolās: "Es uzskatu, ka tas ir ļoti nozīmīgs atbalsts ģimenēm šajos apstākļos."
Plašāka informācija par Ludzas novadā pieejamo sociālo atbalstu atrodama novada mājaslapā.
"Šāda situācija pastāv jau visu šo gadu"
"Situācija ir salīdzinoši normāla, nekādu pārsteigumu nav un nav arī milzīga cilvēku pieplūduma sociālajā dienestā," teic Aizkraukles novada Sociālā dienesta vadītājs Edvarts Pāvulēns. Viņš gan piebilst, ka cilvēku lūgumu pēc atbalsta kļūst vairāk, biežāk iedzīvotāji nāk ar akūtām vajadzībām.
"Es teiktu, ka mums šāda situācija pastāv jau visu šo gadu. Diemžēl, jau ir pierasts, ka tas ritms ir diezgan saspringts un dienesta darba apjoms diezgan liels. Varbūt tāpēc šobrīd vairs nav nevienam nekādu pārsteigumu."
Aizkraukles novadā pašlaik reģistrētas 1403 trūcīgas personas un 395 maznodrošināti iedzīvotāji. "Rudens ir sezona, kad parasti palielinās pabalstu saņēmēju skaits, jo vasarā katrs kaut kā tomēr iztiek," atzīmē Pāvulēns.
Runājot par šā rudens situāciju, dienesta vadītājs min, ka, iespējams, sava ietekme ir arī apstāklim, ka daļai pensionāru ir palielinātas pensijas, kādēļ daļa vairs nekvalificējas kādam atbalstam, jo viņi vairs nav ne trūcīgo, ne maznodrošināto iedzīvotāju kategorijā.
Arī Pāvulēns pieļauj, ka sociālās atbalsta prasītāju skaits var pieaugt, kad cilvēki saņems rēķinus par apkuri, kad daudzi reāli izjutīs dārdzības pieaugumu.
2008.–2009. gada krīzē cilvēkiem vienkārši nebija naudas, tagad tomēr daudziem ir kaut kādi zināmi resursi, – salīdzina sociālā dienesta vadītājs.
"Pašlaik ir pieaugoša dārdzība pie zināmiem resursiem, kas mums vēl ir. Un tas cilvēkiem vēl tomēr nodrošina zināmas iespējas operēt ar to, kas ir. Līdz ar to ceru, ka būs silta un gaiša ziema, lai šie resursi neizsīktu pārāk strauji."
Plašāka informācija par Aizkraukles novadā pieejamo sociālo atbalstu apkopota novada mājaslapā.
Mājokļa pabalsta saņēmēju skaits var pieaugt vēl par 50%
Trūcīgo un maznodrošināto skaits palielinās arī galvaspilsētā. Ja vēl gada sākumā bija reģistrēti 8600 trūcīgu rīdzinieku, septembrī to skaits sasniedzis 11 800. Savukārt maznodrošināto iedzīvotāju skaits janvārī bija 7400, bet septembrī – jau 8320.
Līdz 12 670 jeb par 60% pieaudzis to rīdzinieku skaits, kuri šā gada pirmajos deviņos mēnešos saņēmuši mājokļa pabalstu, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada. Pašvaldība pabalsta pieprasītāju skaita pieaugumu saista ar komunālo pakalpojumu sadārdzināšanos. Bet, kā atzīmē Rīgas Sociālā dienesta vadītāja Guna Eglīte, 2022. gadā tika piemērots koeficients GMI līmenim mājokļa pabalsta aprēķinā. Līdz ar to paplašinājās iedzīvotāju loks, kuri varēja saņemt mājokļa pabalstu.
"Tas ir straujš lēciens," vērtē sociālā dienesta vadītāja. "Un straujš lēciens gaidāms arī novembrī un decembrī, kad būs palielināta maksa par apkuri. Ņemot vērā, ka no šā gada 1.oktobra vēl palielināts koeficients mājokļa pabalsta saņemšanai, šī pabalsta saņēmēju skaits varētu pieaugt vēl par 50%."
Eglīte atzīmē, ka dienesta redzeslokā nonāk lielāks iedzīvotāju skaits, kuri nespēj samaksāt par mājokli, bet kuri līdz šim nebija vērsušies pēc sociālā atbalsta.
"Iedzīvotājiem ir dažādi paradumi, kā viņi maksā komunālos maksājumus, piemēram, ziemā maksā mazāk, bet atlikušo samaksā vasarā. Līdz ar to ne visi iedzīvotāji uzreiz nāk uz sociālo dienestu pēc palīdzības."
"Ir vērojams arī, ka iedzīvotāji biežāk vēršas sociālajā dienestā pēc atbalsta, lai samaksātu par veselības aprūpes pakalpojumiem vai par medikamentiem," piebilst sociālā dienesta vadītāja.
Plašāka informācija par rīdziniekiem pieejamo sociālo atbalstu apkopota Labklājības departamenta mājaslapā.
Bezmaksas zupa mazāk pieprasīta nekā iepriekšējā krīzē
Vienlaikus Rīga finansē ēdināšanu gan Sociālajā dienestā reģistrētām trūcīgām un maznodrošinātām personām, gan līdzfinansē zupas virtuves, kur ēdienu var saņemt ikviens neatkarīgi no viņam piešķirtā statusa.
Salīdzinot ar 2021.gada pirmo pusgadu, šogad galvaspilsētā audzis zupas virtuves porciju pieprasījums. Skaitļu valodā: šā gada pirmajos sešos mēnešos četrās pašvaldības līdzfinansētajās bezmaksas zupas saņemšanas vietās izdalītas 152 570 porcijas. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusi, šogad izsniegts par 7 901 jeb 6% porciju vairāk.
"Zupas virtuves pakalpojumu pieprasījuma pieaugums ir, bet to pagaidām nevarētu saukt par būtisku," vērtē Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāvis Aldis Strapcāns. "Nav vērojama situācija, ka pieprasījums būtu lielāks, nekā pakalpojuma sniedzēji spēj nodrošināt."
Ja salīdzina ar 2009. un 2010. gada krīzes laiku, kad katra galvaspilsētas līdzfinansētās zupas izdales vieta dienā apkalpoja līdz pat 4 tūkstošiem iedzīvotāju, pašlaik tie ir vidēji 1300 cilvēku dienā.
Tātad, pieprasījums pēc bezmaksas zupas Rīgā vismaz pagaidām saglabājas krietni zemāks nekā tas bijis krīzes laikos pirms vairāk nekā desmit gadiem. Tomēr arī Strapcāns atzīmē, ka situācija vēl var mainīties apkures sezonas laikā.
"Cilvēki jau vēl tikai saņems paaugstinātos komunālo pakalpojumu rēķinus. Tad viņi skatīsies, cik daudz naudiņas paliek pāri. Un vēl jau arī ir salīdzinoši silts laiks. Lielākie rēķini jau pienāks ziemas aukstākajos mēnešos, kas vēl ir priekšā."
Rīgas domes noslēgtie līgumi par ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu grūtībās nonākušajiem iedzīvotājiem ir elastīgi. Tas nozīmē, ka, augot pieprasījumam, pakalpojuma sniedzēji var palielināt arī porciju piedāvājumu. Līdz ar to šajā atbalsta jomā iespējams reaģēt operatīvi. "Tādā gadījumā pakalpojuma sniedzēji straujāk izpilda līguma summu, kas nozīmē, ka pašvaldībai ātrāk jārīko jauns iepirkums," skaidro Strapcāns.
"Bet prognozēt pieprasījumu zupas virtuves pakalpojumam šobrīd ir ļoti sarežģīti, jo ir daudz apstākļu, kas ietekmē situāciju. Šobrīd jau arī īsti nav skaidrs, kādi tad būs, piemēram, apkures rēķini janvārī vai februārī," rezumē departamenta pārstāvis.
Plašāka informācija par iespējām saņemt bezmaksas maltīti Rīgā atrodama Labklājības departamenta vietnē.
No novembra ir iespēja saņemt papildu pārtikas paku
Arī Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām klientu skaits salīdzinoši ar iepriekšējo gadu ir pieaudzis, "tv3.lv" apstiprina Sabiedrības integrācijas fondā.
Šā gada septembrī bezmaksas pārtikas pakas izsniegtas 59 413 personām, kā arī vēl 11 243 Ukrainas civiliedzīvotāju. 2021. gada septembrī atbalsta pakas pienācās 50 261 Latvijas iedzīvotājam.
Jāatzīmē, ka laikā no šā gada 1. novembra līdz nākamā gada 30. aprīlim katrai personai zemu ienākumu mājsaimniecībā būs iespēja saņemt papildu pārtikas komplektu par trīs mēnešu periodu Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām atbalsta sniegšanas vietā. Tās saņemšanai jāuzrāda sociālā dienesta izziņa.
Šobrīd 25 partnerorganizācijas (nevalstiskās organizācijas, reliģiskas organizācijas, pašvaldības un pašvaldību sociālie dienesti) visā Latvijā nodrošina fonda atbalsta paku izdali 446 vietās un izsniedz gatavas maltītes 29 zupas virtuvēs.
Papildu informācija par pieejamo atbalstu Latvijas novados atrodama vietnē "atbalstapakas.lv".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
