Vai 5% vērtējums ir gana, lai pabeigtu vidusskolu? Aicina mainīt matemātikas eksāmena vērtēšanu

Lai centralizētais eksāmens matemātikā būtu nokārtots, skolēnam tajā jāsaņem vismaz 5% vērtējums. Tas nozīmē, ka testa daļā, kurā ir 15 jautājumi ar atbilžu variantiem, pietiek vien ar četrām pareizi apvilktām atbildēm. To par pārāk zemu prasību sauc skolotāji.

"Pieci procenti, manuprāt, ir analfabētisma, nevis vidējās izglītības iegūšanas robeža," tik skarbi par to izsakās Limbažu novada ģimnāzijas direktore un Matemātikas skolotāju asociācijas biedre Gunta Lāce. Viņa uzskata, ka tik zema robeža, lai eksāmens būtu nokārtots, nekādā veidā nemotivē skolēnus.

"Šobrīd skolēni, arī tie, kuri varētu sasniegt augstākus rezultātus, bieži vien 12. klasē tā arī skolotājam saka: piecus procentus es tur tāpat dabūšu, liecieties mierā, viss būs kārtībā. Un es pilnīgi noteikti domāju, ka tas ir par maz," pārliecināta ir Lāce.

Līdzīgi domā arī citi pedagogi, tādēļ šobrīd portālā manabalss.lv uzsākta parakstu vākšana par kvalitatīvākiem matemātikas eksāmeniem.

"Mēs runājam par divām stratēģijām. Pirmā tā varētu būt, ka varētu pacelt to latiņu no pieciem procentiem uz 15% par ko arī ir iesākta balsošana. Vai arī cits variants būtu, ka mēs atsākamies no tiem testiem centralizētajā eksāmenā, lai nebūtu iespējama šī atbilžu minēšana un punktu iegūšana vienkārši apvelkot aplīšus," norāda iniciatīvas autore Jūlija Dimitrijeva.

Iniciatīvas autores ir divas matemātikas skolotājas, kuras zemo prasību, lai eksāmens būtu ieskaitīts, apskatījušas arī kopīgi rakstītā maģistrantūras darbā. Tur arī arī izgaismojās dažādas matemātikas eksāmena problēmas.

"Kā šie skolēni tiek izglītoti 12 gadus, ja eksāmenā parādās faktiski pamatskolas jautājumi. Pietiek zināt aptuveni trīs, četras tēmas, kuras katru gadu atkārtojas, tie ir samērā vienkārši uzdevumi, mēs viņus iegaumējam, un faktiski varam startēt. Ja mēs vēl dziļāk ieskatāmies, tie 15 jautājumi ar piedāvātām atbildēm, veido jau 19%," uzsver iniciatīvas autore Alīna Līna Greidāne.

Taču neskatoties uz to, tieši matemātikā gadu no gada ir vieni no zemākajiem eksāmenu rezultātiem. Turklāt, ja vēl pirms dažiem gadiem vidējais rezultāts bija ap 40%, šobrīd tas ir vien nedaudz virs 30.

Tāpat arī nokārtošanas latiņas celšana, varētu nozīmēt vēl lielāku eksāmenos izkritušo skaitu. Valsts izglītības un satura centra ik gadu apkopotā informācija liecina, ka pēdējos gados matemātikas eksāmenā pat četrus punktus jeb vajadzīgos 5%, neiegūst aptuveni 200 skolēnu.

"Kā viņi ir tikuši vidusskolā? Kurš viņiem ir ļāvis iegūt sekmīgo vērtējumu, lai viņi tiktu pielaisti šim eksāmenam? Un kā vispār mēs varam kā valsts lepoties, ka mums ir vidējā izglītības, kas ir graša vērta," norāda Alīna Līna Greidāne, kurai piekrīt arī Limbažu novada ģimnāzijas direktore.

"Un kaut kādā veidā mēs ar to mānām paši sevi. Mēs izliekamies, ka mums ir maz skolēnu, kuri nepabeidz vidējo izglītību, kuri neiegūst atestātus. patiesībā, tikko mēs nedaudz šo skaitli paceltu, mēs iegūtu patiesāku ainu un, manuprāt, mums politiski ir bail šo ainu ieraudzīt, jo pēc tam vajadzētu domāt, ko ar to darīt," pauž Gunta Lāce.

Valsts izglītības un satura centra direktors Guntars Catlaks tikmēr norāda, ka šajā jautājuma ir savi argumenti par un savi pret. Viņš uzskata, ka eksāmenā mazāk ir runa par to – nolikts vai nē, – bet gan tas jāuzskata par zināšanu mērījumu. Ne visiem augstie rezultāti ir nepieciešami.

"Piemēram, Igaunijā nav šādas latiņas vispār. Cilvēks vienkārši nokārto eksāmenu un saņem to, ko viņš ir saņēmis. Vai tas būtu 0 vai viens procents, divi vai 52. Un tad tā ir izšķiršanās tām augstskolām, uzņemot studentus savās programmās, noteikt kritēriju ar kādu minimālo rezultātu jūs varat studēt fiziku vai inženierzinātnes," pauž Catlaks.

Satura centrs arī norāda, ka līdz šim nepareizi bijis, ka visi – gan ģimnāzijas, gan vidusskolas un profesionālās skolas, kārto vienādu eksāmenu. Tādēļ uzskata, ka daļējs risinājums būs jaunais izglītības standarts. Tajā vidusskolēni varēs kārtot trīs dažādas grūtības līmeņa eksāmenus, atkarībā no nākotnes plāniem.