Vai 5% vērtējums ir gana, lai pabeigtu vidusskolu? Aicina mainīt matemātikas eksāmena vērtēšanu

Pati pagajušo gad kārtoju eksāmenus. Matemātika nav mana stiprā puse. Pagajušo gad, kad kārtoju matemātikas eksāmenu un saņēmu 2.,3. daļu - panika. Katram uzdevumam sīkumus spēju izrēķināt, tālāk strupceļš. Tāpat bija arī maniem kursa biedriem.


Kamēr tie pāris matemātikas skolotāji brēc par šiem 5%, labāk, lai padomā KĀ iemācīt skolēnus, nekliedzot uz viņiem, neizsmejot viņus, bet gan motivējot. No 7 matemātikas skolotājiem - tikai 3 uz mani nav kliegušas un/vai izsmējušas. Tur arī pazūd mana motivācija un vēlme iemācīties šo priekšmetu.

Tāpat arī, visa matemātika kā priekšmets Latvijā ir sviests. Vai tiešām ir jāgruzī galvā tik sasodīti daudz tēmas? Tad tā arī notiek matemātikas stunda - 40-80min, jāpapspēj izskriet cauri 1-2 tēmām, ja ne 3, lai tikai tiktu līdzi vielai un viss būtu apskatīts, nevis apgūta kārtīgi kāda tēma.

Citiem tā matemātika nepadodas un nepadosies.....un pārējais var būt viss izcili tak

Lai taču beidz to vidusskolu un saņem tik, cik nopelnījis! Visi nevar būt matemātikas ''guru''!

Es uzskatu ka pilnībā pietiek, jo tas ko mums māca ir nereāli sarežģīti un ja tā matemātika jau tā neiet tad vidusskolu jau tā ir grūti pabeigt.

Kāpēc tik ļoti uztraucas tieši par matemātiku?Kāpēc ne par latviešu valodu un svešvalidu?Ar ko matemātika ir svarīgāka par citiem priekšmetiem?Ja matemātika nu galivi nav tas prieksmets,kas padodas un dzīvē pa šo līniju neplāno turpināt akadēmiskās zināšanas?
Un dzīve pati saliks visu "pa plauktiņiem" arī tam,kuram ir vājas zināšanas matemātikā.Tad bija jāatstāj eksāmeni visos priekšmetos,kā tas bija senāk.
Kapēc tik ļoti uztraucas,ka jaunietis sliktāk nikārto matemātiku,bet nepriecājas,ja viņš uz "izcili"nokārto,piemēram,izvēles priekšmetu bioloģiju vai jebkuru citu?Vai cos/tg utt. izpratne tiešām ir tik svarīga?Un ir tēmas,kuras padodas labāk un ir,kuras sliktāk.Kur problēma?

No skolas esmu prom jau gadus 10, tādēļ par pašiem pēdējiem gadiem nezinu, bet domāju, ka nekas nav diži mainījies.Pirmais-motivācija, kāpēc mācīties.Es nerunāšu par normālajiem,prātīgajiem jauniešiem un viņu vecākiem, kuriem viss OK, A vai B līmenis eksāmenos norma, tagad laikam ir % līmenis, bet par lielo masu.Pamatjautājums-kāpēc man tas jāmācās, kur man to vajadzēs dzīvē?Augstskolas uz katra stūra, ņem pretī jebkuru, tikai maksā! Un vecāki maksā, zobus sakoduši, protams, vaimanādami, cik mums dārga izglītība.Savulaik PTS klapēja ciet uz velna paraušanu, esot neperspektīvas.Agrāk daudzi, kam nepatika, neveicās, nebija iespēju apgūt teorētiskās zinibas, kļuva par izciliem amatu meistariem, nu nekā, līdz 16/18 gadu vecumam bērni nedrīkst strādāt patstāvīgi-vēl viens motīvs infantilismam. Un vēl- domāju,ka skolotāji ir vienīgie, kuri tiešām grib labu rezultātu ar darbu, jo vecāki, ja skolotājs viņu mīlulītim prasīs mācību darbu, atradīs 100 un vienu pārkāpumu skolotājam-pārāk daudz uzdod, neko neskaidro, tas nekas, ka stundās bērniņš aizņemts ar podziņu spaidīšanu un citām aktivitātēm,bērnam nav interesanti, vispār viņu neieredz. Vēl jau ir problēmas arī mācību saturā, bet konkrēti nevaru runāt, jo esmu, kā teicu, no skolas prom.

Kad mēs augām, tā negāja. Tālajos nelabajos laikos ar šādām zināšanām vidusskolas atestātu nedabūtu. Un šis ir ar visu to, ka nevar salīdzināt eksāmenu uzdevumu līmeni toreiz un tagad! Un tas nav tikai matemātikā. Toreiz kolhoza traktorists rakstīja pareizāk kā tagad augstskolu beigušais. Varbūt Latvijā palikuši pārsvarā mazattīstīti un intelektuāli atpalikuši indivīdi, kuri ražo sev līdzīgos? Jeb arī skolotāji ir tādi kam citur darbu nedod?
Jebkurā gadījumā viss iet uz postu un debīlismu.