Vai vajadzēs mobilizāciju? Sabiedrotajiem trūkst karavīru kaujas brigādēm Baltijā

Pēdējā NATO samitā Madridē Rietumu militārās alianses līderi nolēma pārveidot kaujas grupas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā par pilnvērtīgām kaujas brigādēm, katrā no kurām ir no 4000 līdz 6000 karavīru atkarībā no pieejamā ekipējuma.

"Uz papīra ideja izskatās labi," situāciju analizē "CBC News" vecākais aizsardzības jomas reportieris Otavā Marejs Brusters. Atsaucoties uz militāro ekspertu ziņojumiem, viņš atzīmē, ka Kanādai neiztikt bez mobilizācijas, lai nodrošinātu pietiekamu karavīru skaitu kaujas brigādei Latvijā.

Līdzīgas grūtības jāpārvar arī Vācijai un Lielbritānijai, kuras uzņēmušās galveno atbildību par kaujas brigādēm attiecīgi Lietuvā un Igaunijā.

Building Brigades: A look at the challenges Canada, the UK and Germany face in bulking up NATO’s eastern flank. #NATO #Ukraine #Latvia https://t.co/osYCQanM20

— Murray Brewster (@Murray_Brewster) February 7, 2023

Tas prasīs vismaz divus gadus

Kopš jūnija NATO samita žurnālisti Kanādas politiķiem un militārpersonām vaicā, kad tiks izveidota Kanādas vadītā brigāde Latvijā un kāda tā izskatīsies. Bet atbildes ir bijušas izplūdušas, – atzīmē Brusters.

Viņš piesauc nesenu "CBC News" interviju ar Kanādas bruņoto spēku komandieris ģenerāli Veinu Eiru, kurš vairījies nosaukt precīzu laika grafiku. "Pirmās mācības, ko mēs plānojam, ir 2024. gadā… brigādes līmenī," ģenerālis vien sacījis.

Tas nozīmē, ka Latvijā izvietotās kaujas grupas paplašināšana līdz brigādes līmenim Kanādai varētu prasīt vēl vismaz pilnus divus gadus, – secina žurnālists.

Bez mobilizācijas neiztikt

Saskaņā ar Varšavā bāzētās analītiskās organizācijas "Centre for Eastern Studies" (CES) datiem, arī Lielbritānijai, līdzīgi kā Kanādai, nav pietiekama karaspēka, lai to izvietotu Igaunijā plānotajā apjomā, neķeroties pie mobilizācijas.

"Pašlaik – un paredzamā nākotnē – Lielbritānijas armija nespēj uzturēt rotācijas kārtībā nepārtrauktu veselas bruņoto spēku brigādes klātbūtni ārpus Apvienotās Karalistes, neizsludinot mobilizāciju," teikts centra ziņojumā "Gaidas vs. realitāte: NATO brigādes Baltijas valstīs?"

Ar to saistīts arī Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas pagājušā gada oktobra lēmums, 2023. gadā vairs neveikt uz Igauniju nosūtītās papildus kaujas grupas nomaiņu. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā papildus kaujas grupu uz Igauniju nosūtīja toreizējais premjerministrs Boriss Džonsons.

Tomēr Apvienotā Karaliste turpina vadīt NATO kaujas grupu Igaunijā. Un papildu kaujas grupas vietā Londona sola uzturēt augstā gatavībā spēkus Lielbritānijā, kas vajadzības gadījumā būtu pieejami izvietošanai Baltijā.

Vācijai – savi izaicinājumi

Arī Vācieši, kas vada NATO kaujas grupu Lietuvā, saskaras ar grūtībām, kas saistītas ar iesaisti alianses pastāvīgajos krīzes spēkos.

"Vācijas armijai nebūs pieejama viena pilnībā apgādāta brigāde līdz 2023. gadam, kad tā dežurēs NATO augstas gatavības apvienotajos operatīvajos spēkos," secina CES analītiķi.

Bundesvēra rīcībā viena pilnībā modernizēta divīzija būs tikai 2027. gadā, bet līdz 2031. gadam – vēl divas. Līdz ar to Vācija varēšot Lietuvā izvietot brigādi ne ātrāk par 2026. gadu.

Cerība uz citu sabiedroto pienesumu

Visas pašreizējās NATO kaujas grupas Baltijas reģionā ir daudznacionāli formējumi. Kanādas nacionālās aizsardzības ministre Anita Ananda paziņojusi, ka notiek konsultācijas ar citām valstīm, kas atbalsta Kanādas vadīto operāciju Latvijā, lai noskaidrotu to potenciālo nākotnes ieguldījumu.

Kanādas bruņoto spēku Apvienoto operāciju pavēlniecības komandieris viceadmirālis Bobs Ohterlonijs sacīja, ka Kanāda kopā ar sabiedrotajiem cenšas palielināt spēkus Latvijā.

"Mēs sadarbojamies ar Lielbritāniju un Vāciju, kā plānots, un mēs strādājam ar Latviju pie vairākām lietām, kas nepieciešamas, lai faktiski sasniegtu šo mērķi," Ohterlonijs atklājis "CBC News".

Viņš arī pievērsis uzmanību jautājumam par Baltijas valstu spēju nodrošināt papildspēku uzņemšanai atbilstošu infrastruktūru. Ohterlonijs norādījis uz Ādažu bāzes infrastruktūras jaudu, sakot, ka patlaban tā nespēj uzņemt vairāk tanku un karavīru.

📅 No 14. līdz 16. novembrim Ādažu poligonā notiks NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas vadītās militārās mācības "Iron Spear 2022", kurās 34 komandas no 13 NATO dalībvalstīm uguns spēka demonstrācijā stiprinās bruņoto spēku vienību sadarbību.

📸 Srž.Ēriks Kukutis pic.twitter.com/3XyUphzip1

— NBS (@Latvijas_armija) November 14, 2022

Arī CES ziņojumā atzīmēts, ka neviena no Baltijas valstīm nav spējīga nodrošināt infrastruktūru, kas nepieciešama plānoto spēku izvietošanai tuvākajā nākotnē: "Mācību poligonu un kazarmu infrastruktūra ir nepietiekama, un tā būtiski jāattīsta".

Lielākie NATO spēki – Latvijā

Lielākie NATO spēki Baltijas valstīs pašlaik atrodas Latvijā. Tos veido Kanādas vadītā 1840 karavīru lielā daudznacionālā kaujas grupa. Iepriekšējos gados tajā bija aptuveni 1400 karavīru.

Latvijā ir izvietota arī Dānijas bataljona lieluma vienība (aptuveni 800 karavīru), kas sastāv no mehanizētās rotas un atbalsta un loģistikas vienībām, kā arī Spānijas tuvas darbības pretgaisa aizsardzības baterija NASAMS.

Šodien, 26. jūnijā, reaģējot uz nepieciešamību stiprināt Baltijas reģiona aizsardzības spējas pēc Krievijas īstenotā iebrukuma Ukrainā, NBS Gaisa spēku bāzē Lielvārdē izvietota 🇪🇸Spānijas piegādāta zeme-gaiss zenītraķešu NASAMS baterija.#WeAreNATO #StrongerTogether pic.twitter.com/vvuYhYlJLR

— NBS (@Latvijas_armija) June 26, 2022

Lietuvā ir izvietota aptuveni 1800 karavīru NATO daudznacionālā kaujas grupa, ko vada Vācija. Iepriekšējos gados kaujas grupā bija aptuveni 1100 – 1200 karavīru.

Kopš 2017. gada Lielbritānija Igaunijā vada kaujas grupu, kurā ir vairāk nekā 800 karavīru. Reaģējot uz Krievijas karaspēka koncentrēšanu pie robežas ar Ukrainu 2022. gada februārī, Apvienotā Karaliste Igaunijā izvietoja otru kaujas grupu ārpus NATO ietvariem, kuru dažus mēnešus vēlāk aizstāja ar vieglo kājnieku bataljonu.