Vairāk nekā puse krievvalodīgo uzskata, ka Latvija brīvprātīgi iestājās Padomju Savienībā

Valsts paveiktais integrācijā desmit ballu sistēmā vērtējams ar septiņi, – tā saka pētnieki, kas vērtējuši, cik sekmīgi Kultūras ministrijai starpposmā izdevies ieviest pirms pieciem gadiem tapušās valsts integrācijas pamatnostādnes.

Un šādi signāli ir vairāki. Lai arī latviešu valodas lietošana cittautiešu vidū pieaug, joprojām vairāk nekā trešdaļa ielā lieto krievu valodu. Nepilsoņu rindas kļūst šaurākas gan mirstības dēļ, gad tādēļ, ka viņi pieņem citas valsts – pārsvarā Krievijas – pilsonību.

Joprojām krasas atšķirības ir vērtējumā par vēsturiskajiem notikumiem. Vairāk nekā puse krievvalodīgo uzskata, ka 1940. gadā Latvija brīvprātīgi iestājās Padomju Savienībā.  Tikmēr kultūras ministre runas par sabiedrības integrācijas politikas izgāšanos dēvē ne vien par bezatbildīgām, bet pat bīstamām.

Jomā, kuru var dēvēt par Latvijas Ahileja papēdi, atbildīgo ir daudz, bet nav neviena, kas to līdz galam pārzinātu, – šādu problēmu saskata atbildīgās Saeimas komisijas vadītājs.

Paši latvieši jūtas apdraudēti un nav atvērti ciešām attiecībām ar citām tautībām, secinājuši pētnieki. Turklāt arī uzvedība ikdienā integrāciju neveicina.

Būtiski ir veicināt mazākumtautību piederības sajūtu Latvijai, kas saskaņā ar pētījumu pēdējos gados palikusi nemainīga. Diskusijā izskanēja aicinājums Dziesmu un deju svētkus svinēt kopā ar mazākumtautībām.

Gala vērtējums četru gadu laikā īstenotajai integrācijas politikai tiks sniegts 2018. gadā. Tomēr iesaistītie akcentē, – uz ātriem sasniegumiem sabiedrības integrācijā cerēt nevar.