Vairākkārt lietojamos traukos iepildīto dezinfekcijas līdzekļu satura kontrole veikalos izpaliek
Kopš pandēmijas sākuma dezinfekcijas līdzekļi ir kļuvuši par iedzīvotāju ikdienu un sastopami teju katrā sabiedriskā un tirdzniecības vietā, kur bieži vien tie ir iepildīti vairākkārt lietojamos mazajos traukos, taču to saturu tā īsti neviens nepārbauda, noskaidroja TV3 ziņu raidījums "900 sekundes".
Dezinfekcijas līdzekļu kontroles funkcija it kā ir deleģēta Veselības inspekcijai. Bet tās kompetencē ir pārbaudīt tikai tos, kas atrodas aizvērtos tilpumos. Šā gada pavasarī tika veiktas 23 pārbaudes tirdzniecības vietās un tika konstatēti četri pārkāpumi – etanola koncentrācija bija zemāka par reglamentētiem 70%. Šis partijas tika atsauktas no tirdzniecības.
"Inspekcija pārbauda tirdzniecībā esošos dezinfekcijas līdzekļus. Kamēr trauks nav atvērts. Šiem dezinfekcijas līdzekļiem inspekcija ņem paraugus, nosūta laboratoriskai pārbaudei, lai noteiktu, vai tiešām aktīvā viela ir norādītajā koncentrācija un vai tas atbilst paredzētajam mērķim."
Viņa norādīja, lai izsekotu atbilstošu uzpildīšanu, pie katras personas, kas atver trauku un pārlejot dezinfekcijas līdzekli mazajos traukos, būtu jāstāv kādam uzraugam klāt, taču tas, protams, nav iespējams, ņemot vērā, ka Latvijā ir vairāki desmiti tūkstošu veikalu, kur pārdevēji un apkalpojošais personāls strādā vairākās maiņās. Bet no atvērtiem traukiem Veselības inspekcija paraugus neņem.
"Visa atbildība pēc dezinfekcijas līdzekļa trauka atvēršanas protams ir uz to personu, kas trauku ir atvērusi. Jo ražotājs ir nodrošinājis atbilstošu koncentrāciju. Aktīvā viela ir tāda, kāda norādīta marķējumā, līdzeklis ir efektīvs. Ražotājs nevar atbildēt par ļaunprātīgu rīcību ar viņa produktu."
Pārtikas produktu veikalus kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Par tajos pieejamiem dezinfekcijas līdzekļiem iedzīvotāji sūdzoties arvien biežāk. Visvairāk par to, ka tie savādi ož un nemaz nesmaržo pēc alkohola. Speciālisti skaidro: dezinfekcijas līdzekļos ir atļauts izmantot kopumā piecas aktīvās vielas. Tā ka produkta smaka nemaz neesot noteicošais faktors. Lielākā uzmanība tekot pievērsta marķējumam.
"Tikai retajos gadījumos tiešām, kad mums rodas šaubas, mēs varam ņemt šos dezlīdzekļus un sūtīt uz laboratoriju. Pārbaudīt. Bet… lai pārbaudītu, ir jāzina attiecīgā dezinfekcijas līdzekļa aktīvā viela. Dezinfekcijas līdzeklis, kuram nav instrukcijas, kuram nav marķējuma, vai to vispār vajag pārbaudīt laboratoriski!? Jo tu nezini aktīvo vielu, tad sanāk, ka tev vajag pārbaudīt bez maz vai uz visiem Mendeļejeva tabulas elementiem. Nav jēgas no tādām analīzēm," skaidroja PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova.
Attiecībā uz marķējumu PVD ir saņēmis divas sūdzības, un vairākas neatbilstības tika konstatētas pārbaudēs.
"To pārsvarā ievēro. Ir atsevišķi gadījumi, kad uzlīmē, ja ir šķaidīts šis dezinfekcijas līdzeklis, ja ir veidots šis darba šķidrums un ieliets citā pudele, un uzlīmēts citai pudele virsū cits nosaukums. Un tad sākas problēmas: redziet, viņi te kaut ko ne tā izdarīja. Redziet, te ir mazgāšanas līdzeklis bijis, viņiem te uzlīme, ka tur ir dezinfekcijas līdzeklis! Reāli tas nav pārkāpums tad, kad lieto šos te darba šķidrumus."
Patlaban sanāk, ka mazo dezinfekcijas trauku saturu tā īsti neviens nekontrolē, un to arī neesot iespējams izdarīt. Katrā uzņēmumā ir jābūt paškontroles sistēmai, dezinfekcijas programmām un produktu lietošanas un šķaidīšanas aprakstam. Pārējais esot katra uzņēmēja goda prāta jautājums. Jo vairāk arī tāpēc, ka darbinieku no Covid-19 aizsardzības nolūkos Veselības inspekcija kontroli klātienē vairs neveic, bet PVD pārbaužu skaitu ir samazinājis apmēram par trešdaļu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
